Pāvests apmeklēja Stambulas Hagia Sophia muzeju un Zilo mošeju
„Tik sirsnīgu Benedikta XVI sagaidīšanu Stambulā neviens nebija gaidījis. Varu teikt,
ka pāvesta vizīte ir izdevusies” – teica Anatolijas diecēzes bīskaps Luidži Padovese.
Benedikta XVI tikšanās ar Bartolomeju I un viņu kopīgi paustā griba turpināt ekumenisko
dialogu vieš lielu cerību nākotnei.
Bizantiešu rita liturģija pareizticīgo
katedrālē un kopīgas deklarācijas parakstīšana bija pāvesta vizītes Turcijā trešās
dienas galvenie punkti. Pēc pusdienām, kas notika ekumeniskā patriarhāta mītnē, pāvests
apmeklēja Hagia Sophia muzeju. Dieva Gudrības bazilika bija vislielākā kristiešu
svētnīca senajā Konstantinopolē. Nereti tā tiek saukta arī par svētās Sofijas katedrāli.
To uzcēla Konstantīns Lielais un atjaunoja Justiniāns. Pēc turku ienākšanas pilsētā
bazilika tika pārveidota par mošeju, bet 1923. gadā – par muzeju.
Hagia
Sophia apmeklējums sabiedrībā radīja lielu interesi, jo pirms pāvesta vizītes
musulmaņi pauda neapmierinātību, ka Vatikāns gribot muzeju atkal pārveidot par katoļu
svētnīcu. Turcijas likums aizliedz tajā veikt jebkādu reliģisku žestu. 1967. gadā,
apmeklējot muzeju, Pāvils VI nometās ceļos. Tas izsauca milzīgu neapmierinātību, lai
gan pirms tam pāvests bija saņēmis turku valdības speciālu atļauju. Savukārt, 1979.
gadā Jānis Pāvils II ieradās muzejā ar rokā pakārtu rožukroni. Viņš nebilda ne vārda,
tikai klusi lūdzās. 30. novembrī pirms Benedikta XVI ierašanās Hagia Sophia
muzeja priekšā notika protesta manifestācija. Vairāki desmiti turku nacionālistu izkliedza
saukli, ka Allahs ir liels, bet „Aya Sofya pieder turkiem!”
Pāvestu pavadīja
muzeja direktors. Benedikts XVI ar lielu interesi klausījās par svētnīcas vēsturi
un uzdeva jautājumus. Apbrīnojot skaisto, taču laika gaitā diezgan sabojāto Marijas
mozaiku, pāvests pārsteigumā salika rokas kā lūgšanā. Šis žests nepalika nepamanīts.
Turku žurnālisti uzsvēra, ka tam bija jābūt tikai un vienīgi tūrisma apmeklējumam.
Noslēgumā pāvests parakstījas viesu Zelta grāmatā. Dāvanā viņš saņēma anforu ar Marijas
mozaikas reprodukciju.
30. novembra pēcpusdienā Benedikts XVI apmeklēja slaveno
Zilo mošeju, kas ir Stambulas arhitektūras pērle. Tā bija pāvesta pirmā vizīte musulmaņu
svētnīcā. Saskaņā ar tradīciju, mošejā pāvests iegāja bez apaviem.
Parādot
Benediktam XVI svēto grāmatu, muftijs teica: „Visas lūgšanas sākas Allaha, vienīgā
Dieva, vārdā”. Pāvests uzlika roku uz grāmatas un teica: „Lūgsimies par visas cilvēces
brālību”. Pēc tam kopā ar muftiju pagrieza seju Mekas virzienā un brīdi pavadīja klusumā.
Muftijs pusbalsī skaitīja savas lūgšanas. Dāvanā pāvests saņēma mozaiku, kurā attēlots
balts balodis – miera simbols. Muftijs uzsvēra, ka pāvests ir veicis milzīgu soli
ceļā uz mieru un dialogu. Viņš pauda cerību, ka pa šo ceļu tālāk varēs iet kopā. Vai
tā bija sakritība, ka arī pāvests muftijam uzdāvināja mozaiku ar četriem baltiem baložiem?
Pasniedzot dāvanu, Benedikts XVI teica: „Šī vizīte palīdzēs mums kopā meklēt miera
un izlīgšanas ceļu. Pateicos par šo lūgšanas brīdi”.
Par lielu pārsteigumu
visiem, vakar tika paziņots, ka Zilo mošeju ir apmeklējis arī Jānis Pāvils II. To
viņš veica inkognito 1979. gadā. Anatolijas diecēzes bīskaps Luidži Padovese paskaidroja,
ka Benedikta XVI vizīte Hagia Sophia un Zilajā mošejā ir īpaši nozīmīga turku
tautai.
Kristiešu pirmā svētnīca ir pārveidota par muzeju. Taču šis muzejs
vēstī par kristīgā mantojuma bagāto vēsturi. Tas vēstī par kristietības tūkstošgadu
vēsturi, kā arī par citas reliģijas – islama 400 gadu ilgo klātbūtni. Es teiktu, ka
tas patiešām ir muzejs, taču muzejs, kas uzrunā. Tas uzrunā visu ticīgo sirdis, gan
kristiešu, gan musulmaņu sirdis. Savukārt Zilās mošejas apmeklējums ir Svētā tēva
cieņas apliecinājums reliģijai, kurai ir sava garīgā bagātība. Koncila dokuments Nostra
Aetate uzsver, ka Dievs visus uzrunāja caur savu Dēlu Jēzu Kristu. Taču Gars darbojas
ne tikai Baznīcā, bet arī ārpus tās, bieži vien ātrāk, nekā Baznīca tur spēj ierasties.
Vizīte ir kā apliecinājums, ka tas, kas meklē Dievu, tas atrodas uz laba ceļa, pat
ja tas nepieder kristietības pasaulei” – teica bīskaps Padovese.
Vizītes trešas
dienas vēlā pēcpusdienā pāvests tikās ar armēņu apustuliskās baznīcas patriarhu Mesrobu
II, sīru-pareizticīgo rita metropolītu Filuksinos Cetinu, Turcijas lielrabīnu Isāku
Halevu, kā arī Turcijas katoļu bīskapu konferences locekļiem.