Efezas mariāniskajā svētnīcā pāvests svinēja Euharistiju
Vizītes otrās dienas rītā Benedikts XVI ar Turcijas aviokompānijas lidmašīnu devās
uz 550 km attālo Izmiras pilsētu. Adnanas Menderesas lidostā pāvestu sagaidīja Izmiras
arhibīskaps Rudžero Franceskini un civilas varas pārstāvji. Slēgtā automašīnā Benedikts
XVI devās uz Efezu. Tā atrodas 45 km no Izmiras. Efeza ir pazīstama kā Baznīcas koncila
pilsēta. 431. gadā tur tika pasludināta patiesība par Jaunavas Marijas dievišķo mātišķību.
Meryem Ana Evi – Marijas nams ir viena no nozīmīgākajām mariāniskajām svētnīcām
pasaulē.
Šajā mariāniskajā svētnīcā Benedikts XVI celebrēja Svēto Misi. Lūgšanas
ticīgie skaitīja latīņu, turku, itāļu, franču, angļu un vācu valodās. „Šo Euharistijas
svinību laikā vēlamies pateikties Kungam par Marijas dievišķo mātišķību, par noslēpumu,
ko svinīgi apliecināja un pasludināja ekumēniskais koncils 431. gadā, šeit, Efezā”
- homīlijas sākumā teica pāvests.
Viņš atgādināja, ka Marijas mātišķība iesākās
ar fiat Nācaretē un piepildījās krusta pakājē Golgotas kalnā. Jāņa Evaņģēlijs mūs
aicina kontemplēt šo pestīšanas brīdi, kad Marija, vienota ar sava Dēla upuri, kļuva
par visu cilvēku un, sevišķi, Jēzus mācekļu Māti. Lai gan patiesi ir svētā Anselma
vārdi, kur teikts, ka „Marija no fiat brīža sāka visus nest savā klēpī”, tomēr Vissvētākās
Jaunavas aicinājums un mātišķā misija attiecībā uz Kristum ticīgajiem iesākās tieši
tad, kad Jēzus izrunāja vārdus: „Sieviet, lūk, tavs dēls!” Tādā veidā Dieva Dēls piepildīja
savu Misiju: atgriežoties pie sava Tēva, Viņš atstāja pasaulē visu cilvēku dzimtas
vienības sakramentu, jaunu Ģimeni, kas sapulcināta Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara
vienībā.
Pārdomājot Jāņa aprakstīto notikumu krusta pakājē, pāvests pasvītroja,
ka Dieva Māte ir reizē Baznīcas Māte. Dievišķā mātišķība ir cieši saistīta ar ekleziālo
mātišķību. Taču Kristus un Baznīcas Māte ir arī vienības Māte. Visi, ieskaitot pagānus,
ir aicināti Kristū ņemt pilnu līdzdalību pestīšanas noslēpumā. Atsaucoties uz svētā
apustuļa Pāvila vēstuli efeziešiem, pāvests pasvītroja, ka Kristus ir žēlastība un
miers. Žēlastība ir spēks, kas pārveido cilvēku un pasauli, savukārt, miers ir šādas
pārveidošanas nogatavojies auglis. Apustulis Pāvils tika aicināts sludināt ‘noslēpumu’,
tas ir, dievišķo plānu, kas īstenojās un atklājās Kristū, laikiem piepildoties.
Visi
ir aicināti iegūt vienu un to pašu mantojumu, veidot vienu miesu un ņemt dalību apsolījumā.
Svētais Tēvs uzsvēra, ka šis „noslēpums” īstenojas Baznīcā – jaunās Dieva tautas vienībā.
Tāpat kā Kristus, Baznīca ir ne tikai vienības instruments, bet arī tās iedarbīgā
zīme. Vissvētākā Jaunava Marija ir šī vienības noslēpuma Māte. Šī vienība atklājas
Kristū un Baznīcā, un tās audekls cauri laiku laikiem tiek austs visā pasaulē. Pāvests
atgādināja, ka Kristus ir atnācis sludināt mieru starp visām nācijām, jo visu Radītājs
un Kungs ir viens Dievs.
Dieva vārda stiprināti, no Efezas – Vissvētākās Jaunavas
Marijas klātbūtnes svētītās pilsētas, kur Mariju mīl un godina arī musulmaņi, liksim
pacelties pie Kunga īpašai lūgšanai par mieru starp tautām. No šīs pussalas, kas savieno
kontinentus, piesauksim mieru un izlīgšanu vispirms tiem, kuri dzīvo Zemē, ko sauc
par „svēto”, un, ko par tādu dēvē gan kristieši, gan arī ebreji un musulmaņi: tā ir
Ābrahama, Izāka un Jēkaba zeme – tauta, kurai jākļūst par svētību visiem ļaudīm. Miers
visai cilvēcei! Mums visiem ir vajadzīgs šis universālais miers; Baznīca ir aicināta
būt par šī miera ne tikai pravietisko sludinātāju, bet, vēl vairāk, būt par tā „zīmi
un instrumentu”. Noslēgumā pāvests atgādināja, ka varam priecāties un slavēt Dievu
par to, ka šajās svinības piedalās dažādu ritu pārstāvji.
Efezas kapucīņu kopiena
bija sagatavojusi vienkāršas, taču garšīgas pusdienas. Tajās piedalījās pāvests, kardināli
un bīskapi. Pēc īsas atpūtas Benedikts XVI atgriezās Izmiras lidostā, lai no turienes
dotos uz Stambulu. Tā ir vienīgā pilsēta pasaulē, kas savieno divus kontinentus: Āziju
un Eiropu. 29. novembra vēlā pēcpusdienā Benedikts XVI ieradās Stambulas lidostā.
Viņu sagaidīja pareizticīgo patriarhs Bartolomejs I, armēņu apustuliskais patriarhs
Mesrobs II Mutafians, sīru-pareizticīgo eparhijas vadītājs metropolīts Filuksinos
un katoļu bīskapi.