Pāvests: "Manas vizītes mērķis ir stiprināt ekumēnisko dialogu"

„Tā nav politiska, bet gan pastorāla vizīte, kuras mērķis ir dialoga un miera veicināšana” – atbildot uz žurnālistu jautājumiem, teica Benedikts XVI. Improvizētā preses konference notika Itālijas aviokompānijas Alitalia lidmašīnā. Pāvests runāja par dialoga starp kultūrām, kristietību un islāmu, kā arī par dialoga ar Konstantinopoles ekumēnisko patriarhātu nozīmi.

28. novembrī Benedikts XVI uzsāka savu piekto ārzemju ceļojumu un pirmo svētceļojumu musulmaņu valstī. Pēc trīs stundu ilga lidojuma, plks. 11.58 viņš ieradās Ankāras Esembohas starptautiskajā lidostā. Pāvestu sagaidīja apustuliskais nuncijs arhibīskaps Antonio Lučibello, Turcijas Baznīcas un valdības pārstāvji. Viņu vidū bija arī Turcijas premjerministrs Reseps Taijips Erdogans, kurš uz vēlāku laiku atlika savu ceļojumu uz Rīgu, lai piedalītos NATO sammitā. Pāvestu viņš sagaidīja pie lidmašīnas trapa. Masu mediji uzsvēra, ka tas bija vēsturisks notikums tautas dzīvē.

„Es ierados Turcijā, lai stiprinātu attiecības starp Svēto Krēslu un turku tautu un veicinātu dialogu starp kultūrām. Darbs miera labā ir mūsu pienākums” – sasveicinoties ar premjerministru Erdoganu, teica pāvests. Viņš atgādināja, ka Turcija ir tilts starp Rietumu demokrātiju un islāma kultūru. Savukārt premjerministrs uzsvēra, ka ar pāvesta vizīti sākas jauns posms Turcijas vēsturē. Tas ir īpaši nozīmīgi šodien, kad pasaulē notiek civilizāciju konflikts.

Atšķirībā no citām Svētā tēva vizītēm šoreiz viņš neizmantos papamobile, bet pārvietosies slēgtā automašīnā. Ceļā uz prezidenta pili, kur notika oficiālā sagaidīšanas ceremonija, pāvests apmeklēja pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigās uzcelto Atatjurka mauzoleju. Tur atdusas „turku tēva” Mustafa Kemala Atatjurka mirstīgās atliekas.

Viņš dzimis 1881. gadā atvaļināta turku militārista ģimenē. Agri zaudēja tēvu. No 12 gadu vecuma Mustafa mācījās militārajās skolās. 1905. gadā kā leitnants tika nosūtīts uz Damasku. Piedalījās 1. pasaules karā. Īpaši izcēlās kā divīzijas komandieris Gallipoles kaujā. Pēc Turcijas kapitulācijas starp Antanti un Osmaņu impēriju tika noslēgts Sevras līgums, kurā bija paredzēta ievērojami mazāka Turcijas teritorija kā mūsdienās. Turku nacionālisti nepiekrita šim līgumam, pasludināja Turcijas republiku un Turcijas neatkarības kara rezultātā nodibināja Turcijas valsti mūsdienu robežās. Par turku nacionālistu līderi izvirzījās Mustafa Kemals, kurš parādīja sevi gan par lielisku militāro stratēģi, gan politisko līderi.

Vēlākos gados Mustafa Kemals veica vairākas radikālas reformas, modernizējot Turcijas valsti. Valsts tika izveidota kā stigri sekulāra republika ar spēcīgu armijas ietekmi, kura uzstājas kā galvenais Turcijas valsts garants. Valsts galvaspilsēta no Stambulas tika pārcelta uz Ankāru un tika ieviests latīņu alfabēts. Tika ierobežota tradicionālā turku apģērba lietošana. Pēc Atatjurka nāves līdz pat mūsdienām Turcijā vērojams spēcīgs Atatjurka personības kults. Tomēr islamisti un kurdi ir naidīgi noskaņoti pret Atatjurka idejām.

Atatjurka mauzolejā pāvests nolika baltsarkanu ziedu vainagu un parakstījās Zelta grāmatā. Tas bija viņa pirmais vēstījums turku tautai. „Šajā zemē, kas ir dažādu reliģiju un kultūru tikšanās vieta, kas savieno Eiropas un Āzijas kontinentus, ar prieku parakstos zem Turcijas republikas dibinātāja vārdiem: miers dzimtenē, miers pasaulē!”.

Pēc tam slēgtā automašīnā pāvests devās uz prezidenta pili. Augsto viesi sagaidīja Turcijas republikas prezidents Ahmets Nedždets Sezers. Sarunu noslēgumā pāvests un prezidents apmainījās dāvanām. Vienā no pils zālēm Benedikts XVI tikās ar Turcijas premjerministra vietnieku.

sk/RV