Benedikts XVI tikās ar diplomātiskā korpusa locekļiem
28. novembra pēcpusdienā Ankāras apustuliskajā nunciatūrā pāvests tikās ar diplomātiskā
korpusa locekļiem. Benedikts XVI atgādināja, ka ir ieradies Turcijā kā draugs, dialoga
un miera apustulis. „Miers ir cilvēku sabiedrībā Radītāja iedēstītās kārtības auglis,
kas cilvēkiem jāīsteno ar cenšanos pēc jo pilnīgākas taisnības”, viņš pasvītroja,
atsaucoties uz Vatikāna II koncila mācību. Lai panāktu patiesu mieru, ekonomisko līdzsvaru
un novērstu politiskās nesaskaņas ir nepieciešama taisnība un nopietns dialogs. Vienīgi
ar dialogu var garantēt, ka tiks respektēts otrs. Patiesība par taisnību mudina visus
cilvēkus uzturēt auglīgas un atklātas attiecības. Šī patiesība viņus iedrošina meklēt
un iet pa piedošanas, izlīgšanas ceļu, būt patiesiem diskusijās un turēt doto vārdu.
Pāvests
atgādināja, ka katras demokrātiskas valsts, tai skaitā, Turcijas laicīgās varas uzdevums
ir nodrošināt reālu brīvību visiem ticīgajiem un ļaut viņiem brīvi organizēt savas
reliģiskās kopienas dzīvi. Turcija vienmēr ir bijusi kā tilts, kas savieno Austrumus
ar Rietumiem, Āzijas kontinentu ar Eiropas kontinentu. Tā ir kultūru un reliģiju krustceles.
Tagad tā kļuvusi par lielu modernu valsti. Bez šaubām, valdība nevar neņemt vērā to,
ka lielākā šīs valsts iedzīvotāju daļa ir musulmaņi, taču turku Konstitūcija atzīst
katra pilsoņa tiesības uz kulta un sirdsapziņas brīvību.
Svētais tēvs novēlēja,
lai katram ticīgajam, neskatoties uz kopienas piederību, vienmēr reāli arī būtu šādas
tiesības, apzinoties, ka reliģiskā brīvība ir cilvēciskās brīvības fundamentāls izteiksmes
veids. Katrs ir aicināts apzināties, ka reliģiju aktīva klātbūtne sabiedrībā ir augšupejas
un bagātināšanās faktors visiem. Lai šāda bagātināšanās būtu iespējama, reliģijām
nav jātiecas pēc politiskās varas tiešas īstenošanas, jo tas nav viņu aicinājums.
Turklāt, tām ir pilnīgi jāatmet ķeršanās pie vardarbības. Pēdējā nevar būt reliģiskās
darbības likumīgā izpausme.
Pāvests sveicināja Turcijas katoļticīgo kopienu,
kas ir skaitliski neliela, taču apņēmības pilna veicināt valsts attīstību, sevišķi,
nodarbojoties ar jauniešu audzināšanu, kā arī miera un harmonijas veicināšanu visu
pilsoņu starpā. „Mums ir absolūti nepieciešams patiess dialogs starp reliģijām un
kultūrām”, uzsvēra pāvests, vēlreiz atgriežoties pie dialoga jautājuma. Dialogam jāpalīdz
dažādām reliģijām citai citu labāk iepazīt un citai citu vairāk cienīt, lai, visbeidzot,
aizvien labāk atbildētu cilvēka viscēlākajām ilgām pēc Dieva un laimes.
Uzrunā
Benedikts XVI apliecināja visdziļāko cieņu musulmaņiem. Viņš mudināja, lai viņi turpina
kopā darboties un lai, tādējādi, veicina katras cilvēciskās būtnes cieņu un veidotu
tādu sabiedrību, kuras vērtību skalā pirmo vietu ieņemtu personas brīvība un uzmanīga
attieksme pret otru, kas, savukārt, ļautu katram dzīvot mierā un harmonijā.
Pāvests
atgādināja, ka Baznīcas misija ir garīga, nevis politiska vai ekonomiska. Taču tas
nenozīmē, ka viņai nebūtu nekādas daļas par laicīgajām jomām. Tieši pretēji, Baznīca
ir aicināta izteikt savu nostāju un iestāties par cilvēka fundamentālo cieņu. Diplomātiskā
korpusa pārstāvjiem pāvests apliecināja Baznīcas vēlmi vienmēr un visur kalpot cilvēkam,
iestāties cilvēka labā, kā arī mudināja, lai ikvienas darbības un visu centienu priekšplānā
vienmēr atrastos rūpes par personas cieņu, kurš ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības.