Benedikts XVI audiencē pieņēma Kenterberijas arhibīskapu Rauenu Viljamsu un viņa vadīto
delegāciju. Pirms tikšanās ar pāvestu anglikāņu kopienas vadītājs apmeklēja svētā
Pētera baziliku, kur brīdi lūdzās pie Pāvila VI un Jāņa Pāvila II kapa. Pēc tam tikās
ar Vatikāna valsts sekretāru kardinālu Tarčisio Bertone.
Arhibīskapa Rauena
Viljamsa vizīte notiek pāvesta Pāvila VI tikšanās ar tālaika Kenterberijas arhibīskapu
Maiklu Remziju 40 gadu atceres svinību ietvarā. Trešdien, 22. novembrī, arhibīskaps
Rauens Viljamss pontifikālajā svētā Anzelma augstskolā lasīja lekciju par svēto Benediktu
un Eiropas nākotni. Anglikāņu primass uzsvēra, ka svētā Benedikta regula ir piemērs
mūsdienu sabiedrībai, kas vēlas atklāt eksistences jēgu.
23. novembrī Benedikts
XVI un anglikāņu kopienas vadītājs lūdzās un parakstīja kopīgo deklarāciju. Savas
vizītes laikā Kenterberijas arhibīskaps apmeklēs arī Romas kūriju un Mūžīgās pilsētas
patriarhālās bazilikas. Piektdien, 24. novembrī, Santa Maria sopra Minerva bazilikā
viņš vadīs ekumēnisku dievkalpojumu, bet svētdien, vizītes pēdējā dienā, svētās Sabīnes
bazilikā arhibīskaps Viljamss svinēs liturģiju.
Kopā ar anglikāņu kopienas
delegāciju Romā ieradušies arī Anglijas un Velsas episkopāta vadītājs kardināls Kormaks
Murfijs O`Konnors un katoļu-anglikāņu komisijas pārstāvji. Pontifikālās kristiešu
vienības veicināšanas padomes vadītājs kardināls Valters Kaspers norādīja uz šīs vizītes
svarīgo nozīmi ekumēnisma jomā. „Ceru, ka vizīte veicinās ekumēniskā dialoga attīstību,
jo anglikāņu kopiena nav tikai Anglija vai Amerikas Savienotās Valstis, bet arī tās
zemes, kas atradās Britu impērijas teritorijā. Daudzas anglikāņu provinces ar mums
uztur tuvas un draudzīgas attiecības. To vērojam gan Āfrikā, gan Āzijā un Okeānijā”
– sacīja kardināls.
Viņš skaidroja, ka „tikšanās laikā tiks pārrunātas daudzas
jaunās problēmas, tostarp arī ētikas jautājums. Mūsu pienākums ir kopīgi analizēt
mūsdienu problēmas un meklēt atbilstošus veidus to atrisināšanai, lai dialogam piešķirtu
jaunu kvalitāti” – teica pontifikalās kristiešu vienības veicināšanas padomes vadītājs.
Šodien ekumēniskajā dialogā ir vērojamas gan pozitīvas iezīmes, gan arī jaunas grūtības.
Pagājušajā
gadā tika publicēts katoļu-anglikāņu komisijas izstrādātais dokuments „Marija – žēlastība
un cerība Kristū”. Atgādinām, ka 1982. gadā minēto komisiju izveidoja Jānis Pāvils
II. Teoloģiskā dialoga sākums starp katoļu Baznīcu un anglikāņu kopienu iesniedzas
1966. gadā. Toreiz pāvests Pāvils VI un Kenterberijas arhibīskaps Maikls Remzijs pauda
gatavību kopīgi meklēt patiesību.
Taču pēdējā laikā dialogs saskārās ar zināma
veida grūtībām, kas saistītas ar anglikāņu kopienas pieņemtajiem lēmumiem. Nedrīkst
aizmirst, ka šie lēmumi ne tikai izraisīja plašu rezonanci ekumēnisma jomā, bet arī
radīja saspīlējumu pašā anglikāņu kopienā. Pēc 1992. gadā anglikāņu kopienas pieņemtā
lēmuma par sieviešu ordināciju dialogs apstājās uz vairākiem gadiem. Anglikāņu kopienai
piederošā episkopālā Baznīca ASV iesvētīja bīskapu, kurš atklāti runāja par savu seksuālo
orientāciju. Vienā no anglikāņu diecēzēm Kanādā tika ieviests homoseksuālo pāru svētīšanas
rituāls.
2004. gada februārī anglikāņu kopienu vadītāji parakstīja kopējo dokumentu
par tradicionālo laulības un seksualitātes izpratni kristietībā. Kā jau teicām, sieviešu
ordinācija par bīskapiem ir nopietns šķērslis ceļā uz pilnīgu vienotību, jo katoļu
Baznīca, tāpat kā pareizticīgo Baznīca un arī tās Baznīcas, kuras ir saglabājušas
pirmās tūkstošgades garīgo mantojumu, neatzīst sieviešu ordināciju. „Ar anglikāņu
kopienu mūs vieno vairāk nekā tūkstoš gadu ilga vēsture. Ceram, ka izdosies nostiprināt
kopīgo kultūras tradīciju un garīgo mantojumu” – uzsvēra kardināls Valters Kaspers.
Vatikāna Redemptoris Mater kapelā Benedikts XVI kopā ar anglikāņu kopienas
vadītāju piedalījās Stundu liturģijā.