Benedikts XVI apmeklēja pontifikālo Gregora universitāti

Pontifikālajā Gregora universitātē Benedikts XVI šodien atklāja jauno akadēmisko gadu. Tā ir viena no senākajām ekleziālajām mācību iestādēm Romā. 1551. gadā svētais Ignācijs no Lojolas nodibināja jezuītu skolu, nosaucot to par Romas kolēģiju. Ar katru gadu tur pieauga studentu skaits, tādēļ nācās meklēt plašāku vietu. 1584. gadā pāvests Gregors XIII atklāja Romas kolēģijas jauno rezidenci, kur tā atrodas arī šodien. Laikā gaitā kolēģija kļuva par pontifikālo universitāti. Tā ir dažādu kultūru tikšanās vieta.

Līdztekus teoloģijas, Baznīcas vēstures, Kanonisko tiesību un filozijas studijām, iespējams iegūt specializāciju arī citās nozīmīgās jomās, piemēram, misioloģijā, reliģiskajās zinātnēs un sociālajās komunikācijās. Šogad 17. novembrī apritēs 26 gadi kopš pastāv Sociālo komunikāciju centrs pontifikālajā Gregora universitātē. Studenti iegūst sociālās saziņas teoloģiskos un filozofiskos pamatus, iepazīstas ar jaunākajiem sasniegumiem mediju socioloģijā un praksē attīsta mediju darbinieka iemaņas.

„Komunikācija nav tikai dažu, profesionāli sagatavotu personu sektors, bet katras apustuliskās kalpošanas pamats. Komunikācija, kādu vēlamies apliecināt, nozīmē ar atvērtas un pretimnākošas valodas palīdzību iesaistīt vīriešus un sievietes saziņā, kas palīdz pārvarēt dažādas barjeras un jebkādu diskrimināciju” – svinot centra sudraba jubileju, teica jezuītu ordeņa ģenerālpriekšnieks Peters Hans Kolvenbahs.

3. novembra priekšpusdienā pāvestu sagaidīja Katoliskās izglītības kongregācijas prefekts kardināls Zenons Groholevskis, Gregora universitātes senāta pārstāvji un studenti. Benedikts XVI vispirms brīdi lūdzās studentu kapelā, tad devās uz universitātes lielo aulu. Tur pāvestu apsveica students Braijans Lobo un profesors Luidži Allena.

„Es priecājos, ka šodien varu tikties jūsu universitātē” – uzrunājot dažādu nāciju, rasu un kultūru studentus un profesorus, teica Benedikts XVI. Viņš norādīja uz universitātes garo un bagāto vēsturi. Tajā studējušas daudzas izcilas personas, kuras ir atstājušas neizdzēšamas pēdas Baznīcas vēsturē un zinātnes attīstībā. Vairāki Gregorianas studenti vēlāk kļuva par pāvestiem, kardināliem un zinātniekiem.

Šodien aizvien biežāk saskaramies ar sekularizēto kultūru, kas daudzās pasaules malās cenšas ne tikai izskaust Dieva klātbūtnes zīmes gan atsevišķa cilvēka, gan sabiedrības dzīvē, bet ar dažādiem līdzekļiem, kas disorientē un aptumšo cilvēka sirdsapziņu, attālināt no Dieva – teica Benedikts XVI. Gregora universitātē viņš vairākus gadus bija dogmātiskās teoloģijas profesors.

Pāvests skaidroja, ka bez Dieva cilvēks nespēj atbildēt uz fundamentālajiem jautājumiem, kas satrauc un vienmēr satrauks viņa sirdi. Runa ir par mūsu eksistences jēgu. Bez Dieva cilvēku nomāc skumjas, kas nereti noved līdz izmisumam. Tikai Dievā, kas ir mīlestība, cilvēks atklāj eksistences jēgu un dzīvo ar cerību. Cerība palīdz cilvēkam uzvarēt paralizējošo nihilismu un saskatīt citu cilvēku vajadzības.

Gregora universitātes uzdevums ir sentire in Ecclesia et cum Ecclesia – būt Baznīcā un ar Baznīcu. Šis uzdevums izriet no mīlestības uz Baznīcu, kas ir Kristus līgava. Šeit tiek sagatavota priesteru, reliģiozo ordeņu un kristīgo laju jaunā paaudze. Formācija ir atbildīgs pienākums – turpināja pāvests. Studēt nav viegli, jo ir nepieciešams gribasspēks, koncentrācija un vēlme sasniegt savu mērķi. Taču tieši caur grūtībām cilvēks garīgi aug – viņš atzina.

Benedikts XVI apmeklēja arī Matteo Ričči vārdā nosaukto centru, kur ierīkota izstāde. Tur apskatāmi universitātes vēstures arhīva dokumenti un disertāciju darbi. Pāvests tikās ar Gregora universitātē dzīvojošajiem jezuītiem, kā arī ar vācu un amerikāņu labdariem. Tikšanās beigās vācu-ungāru kolēģijas koris nodziedāja himnu. Pāvesta vizītes norisi tiešraidē translēja Telepace un Vatikāna televīzija.

sk/RV