Kalila Samira komentārs pēc pāvesta tikšanās ar islāma valstu vēstniekiem
Pēc pāvesta tikšanās ar islāma valstu vēstniekiem daudzos komentāros tiek pasvītrots,
ka Benedikts XVI nav kārtējo reizi skaidrojis savu akadēmisko uzrunu Rēgensburgas
universitātē. Šoreiz viņš runāja par patiesa dialoga starp reliģijām nozīmi. Sniegt
komentāru lūdzām Romas Pontifikālā Austrumu Institūta profesoru tēvu Kalilu Samiru
SJ.
Samirs: Savā uzrunā pāvests norādīja uz katolisko mācību par Baznīcas
attiecībām ar musulmaņiem, sākot no Vatikāna II koncila, cauri dažādiem pontifikātiem,
īpaši Jāņa Pāvila II pontifikāta laikā. Tas ir svarīgi, jo daži uzskata, ka Benedikta
XVI pontifikātā ir noticis lūzums. Pēc viņu domām pāvests gribējis pasvītrot nevis
dialoga nozīmi, bet gan parādīt starp mums eksistējošās atšķirības. Otra svarīga lieta
ir tā, ka Benedikts XVI norāda uz kopīgām kristīgām vērtībām: musulmaņiem un kristiešiem
ir vērtības, kuras jāsludina mūsdienu sekularizētajā pasaulē. Trešais atslēgas vārds
ir abpusība jeb savstarpējums.
VR: Cik svarīgs ir abpusīguma princips
attiecību veidošanā starp kristiešiem un musulmaņiem?
Samirs: Tas ir
pamatjēdziens, ko nevajadzētu izsprast tikai negatīvā veidā – ja kāds mums pretojas,
tad arī mēs liksim viņam šķēršļus; ja mums aizliedz celt baznīcas, tad arī mēs neļausim
celt mošejas. Katoliskajā tradīcijā šāda rīcība ir nosodāma. Runa ir par savstarpējās
sapratnes padziļināšanu, par cenšanos darīt labu. Mēs vēlamies reliģijas brīvību visiem
un cenšamies respektēt katra cilvēka tiesības. Tādā veidā abpusīgums nav šantāža,
lai kādu nobaidītu, bet gan mīlestības civilizācijas pamats.