Dialogs ar islāmu ir vitāli nepieciešams cilvēces nākotnei

Benedikts XVI audiencē pieņēma Pontifikālās Starpreliģiju dialoga veicināšanas padomes rīkotās tikšanās dalībniekus: 22 islāma valstu pilnvarotos vēstniekus pie Svētā Krēsla. Atbildot uz padomes prezidenta kardināla Paula Pupāra apsveikumu, Svētais tēvs pateicās musulmaņu kopienu pārstāvjiem par pieņemto uzaicinājumu.

„Mūsu tikšanās norisinās visiem labi zināmu apstākļu dēļ. Šodien gribu vēlreiz apliecināt savu cieņu musulmaņu ticīgajiem. Katoliskās Baznīcas Magna Charta ir dialogs starp islāmu un kristietību” – teica pāvests. Citējot Vatikāna II koncila deklarāciju Nostrae aetate, Svētais tēvs atgādināja, ka pestīšanas plāns aptver arī tos, kas atzīst Radītāju, un tie ir arī musulmaņi, kuri uzskata, ka apliecina Ābrahama ticību, un kopā ar mums pielūdz vienīgo, žēlsirdīgo Dievu, kas tiesās cilvēkus Pastarā dienā.

Sava pontifikāta laikā Benedikts XVI vairākkārt ir apliecinājis gribu stiprināt draudzības tiltus starp visu reliģiju kristiešiem, pievēršot lielu uzmanību dialogam ar musulmaņiem. Pagājušajā gadā Ķelnē viņš teica: „Reliģiju un kultūru dialogs starp kristiešiem un musulmaņiem nav kaut kāda īslaicīga izvēle. Tā ir vitāla nepieciešamība, no kuras ir atkarīga mūsu nākotne.

Relatīvisma pārņemtajā pasaulē, kurā Dieva transcendence tiek izstumta no prāta universālisma, ir nepieciešams patiess dialogs starp reliģijām un kultūrām, dialogs, kas mums palīdzētu savstarpējas cieņas garā pārvarēt visus saspīlējumus – teica pāvests.

Benedikts XVI vēlēja, lai pāvesta Jāņa Pāvila II uzsāktais dialogs turpinātos, attīstītos un balstītos uz savstarpējas sapratnes, kopīgi atzīstot kristīgās vērtības. Dialogs starp reliģijām un kultūrām ir viens no galvenajiem priekšnoteikums miera un brālības veidošanā mūsdienu pasaulē. Pāvests atgādināja, ka katoļiem ir jāsniedz autentiska ticības liecība, kas palīdzētu citiem atklāt eksistences reliģisko dimensiju. Šodien ir jāmācās strādāt kopā. Tas viss mazinātu neiecietību un palīdzētu pārvarēt jebkura veida vardarbības izpausmes. Te svarīga nozīme ir arī valstu reliģiskajām un politiskajām amatpersonām.

Dārgie draugi, esmu pārliecināts, ka situācija, kāda šodien pastāv pasaulē, liek kristiešiem un musulmaņiem kopīgi pārvarēt neskaitāmus izacinājumus, ar kuriem saskaras cilvēce, īpaši kas attiecas uz cilvēka cieņas un no tās izrietošo tiesību aizstāvēšanu – turpināja pāvests. Laikā, kad pieaug draudi pret cilvēku un mieru, kristiešiem un musulmaņiem ir jāapliecina sava paklausība Radītājam, kura griba ir, lai visi cilvēki savstarpēji respektētu cieņu, ko Viņš tiem ir devis.

Uzrunas beigās pāvests vēlēja, lai žēlsirdīgais Dievs vada mūsu soļus uz aizvien dziļāku savstarpēju sapratni. Šobrīd, kad musulmaņi sāk Ramadama mēnesi, novēlu, lai visvarenais Dievs dāvā tiem prieku un mieru – tiekoties ar islāma valstu pilnvarotajiem vēstniekiem pie Svētā Krēsla, teica Benedikts XVI.

sk/RV