Vatikāna valsts sekretariāta vēsture un šīsdienas uzdevumi

Tas, ko šodien pazīstam ar nosaukumu „Vatikāna valsts sekretariāts”, pastāv jau piecus gadu simteņus. 1487. gada 31. decembrī līdz ar apustulisko konstitūciju Non debet reprehesibile pāvests Inocents VIII izveidoja Apustulisko sekretariātu, kas sastāvēja no 24 apustuliskajiem sekretāriem, no kuriem viens, kas saucās Secretarius domesticus ieņēma augstākstāvošu posteni par pārējiem.

Pāvests Leons X (valdīja laikā no 1513. līdz 1521. gadam) izveidoja citu amatu ar nosaukumu Secretarius intimus, kam bija jāuzņemas valsts pārvalde un jāuztur saziņa ar apustuliskajiem nuncijiem. Tādējādi valsts sekretariāts sāka savu attīstību, jo īpaši Tridentas koncila posmā. Secretarius intimus, ko sauca arī par Secretarius Papae, vai maior, ilgu laiku bija gandrīz vienīgi kāds prelāts. Vēlāk viņi bieži tika paaugstināti par bīskapiem. Tikai sākot ar Inocenta X pontifikātu (1647-1655) uz šo amatu varēja pretendēt tikai bīskapi un tādi, kam nav radniecības saišu ar pāvestu.

Inocents XII, savukārt, atcēla šo amatu un pats uzņēmās ar to saistītos pienākumus. 1814. gada 19. jūlijā pāvests Pijs VII izveidoja Ārkārtējo Ekleziālo lietu Svēto kongregāciju, paplašinot Pija VI 1793. gadā izveidoto kongregāciju ar nosaukumu Super negotiis ecclesiasticis regni Galliarum, kuras uzdevums bija risināt problēmas, kas saistītas ar Franču revolūciju. Pijs X ar apustulisko konstitūciju Sapienti Consilio 1908. gada 29. jūnijā sadalīja Ārkārtējo Ekleziālo lietu Svēto kongregāciju trīs sekcijās – ārkārtējo lietu sekcijā, ordināro lietu sekcijā un pontifikālo vēstuļu sekcijā.

1967. gada 15. augustā pāvests Pāvils VI līdz ar apustulisko konstitūciju Regimini Ecclesiae Universae, saskaņā ar Vatikāna II koncila bīskapu izteikto gribu, veica kūrijā reformu un piešķīra jaunu seju Valsts sekretariātam, likvidējot pontifikālo vēstuļu nodaļu un pārveidojot Ārkārtējo Ekleziālo lietu Svēto kongregāciju jaunā atsevišķā institūcijā ar nosaukumu Baznīcas sabiedrisko lietu padome.

Jānis Pāvils II 1988. gada 28. jūnijā ar apustulisko konstitūciju Pastor Bonus, veica tālāko reformu Romas kūrijā, sadalot Valsts sekretariātu divās nodaļās – Vispārējo lietu nodaļā un Vatikāna attiecību nodaļā ar valstīm, kurā ietilpināja arī Baznīcas sabiedrisko lietu padomi. Tādā veidā tika izveidota lielāka vienotība, no vienas puses, un dažādota Vatikāna valsts sekretariāta kalpošanas specifika.

Šodien Vatikāna valsts sekretariātu vada kardināls, kam tiek piešķirts Vatikāna valsts sekretāra nosaukums. Viņš ir pirmais pāvesta līdzstrādnieks universālās Baznīcas pārvaldē un var tikt uzskatīts par Svētā Krēsla diplomātiskās un politiskās darbības augstāko pārstāvi. Īpašos gadījumos viņš var pārstāvēt arī pāvesta personu.

Aplūkosim, ar ko nodarbojas Vatikāna valsts sekretariāta Vispārējo lietu nodaļa. Tās uzdevumos ietilpst pāvesta uzticēto dokumentu rediģēšana, Romas kūrijas nomināciju akti, Zvejnieka zīmoga un gredzena glabāšana, Svētā Krēsla diplomātisko pārstāvju darbības regulēšana, attiecību uzturēšana ar dažādu valstu vēstniecībām pie Svētā Krēsla. Tāpat Vispārējo lietu nodaļa pārvalda Svētā Krēsla sociālās saziņas orgānu darbību un publicē Svētā Krēsla aktus un pontifikālo gadagrāmatu. Šī ir Vatikāna valsts sekretariāta pirmā nodaļa, kuru vada Vispārējo lietu substitūts, kas parasti ir arhibīskaps un viņa koadjutors prelāts, kuru oficiāli sauc par Vispārējo lietu asesoru.

Vatikāna valsts sekretariātā ietilpst arī Vatikāna attiecību ar valstīm nodaļa. Tās pirmais un galvenais uzdevums ir attiecības ar civilajām valdībām, kas prasa Svētā Krēsla diplomātisko attiecību uzturēšanu ar valstīm, kur ir ietverta arī konkordātu un tiem līdzīgu aktu noslēgšana, Svētā Krēsla pārstāvniecība starptautiskajos organismos un konferencēs, vietējo ekleziālo vienību apstiprināšana un ciešā sadarbībā ar Bīskapu kongregāciju, arī bīskapu nominācija vietējām Baznīcām.

Šī nodaļa būtībā ir jau pieminētās, pāvesta Pija VI nodibinātās kongregācijas Super negotiis ecclesiasticis regni Galliarum turpinājums, kas laika gaitā pieredzējusi vairākas modifikācijas. Pāvests Leons XII to pārveidoja par Congregatio pro negotiis ecclesiasticis extraordinariis: šāds nosaukums palika līdz 1967. gadam, kad pāvests Pāvils VI šo organismu atdalīja no Valsts sekretariāta, pārdēvējot to par Baznīcas Sabiedrisko lietu padomi. Vēlāk, pāvests Jānis Pāvils II to atkal iekļāva Vatikāna valsts sekretariātā kā Svētā Krēsla nodaļu attiecībām ar valstīm. Kopš tā laika tā veido otro Vatikāna valsts sekretariāta nodaļu, ko vada sekretārs attiecībām ar valstīm, kurš arī ir arhibīskaps, viņa koadjutors prelāts, kā arī vairāki asistenti, to skaitā kardināli un bīskapi.

Pāvests Benedikts XVI, 2005. gada 21. maijā, apmeklējot Vatikāna valsts sekretariātu, teica: „Mēs nestrādājam, lai aizstāvētu varu. Mums nav šīspasaules varas. Mēs nekalpojam prestižam, vai kāda uzņēmuma attīstībai. Mēs strādājam, lai pasaules ceļi būtu atvērti Kristum. Viss mūsu darbs kalpo tam, lai Viņa Evaņģēlijs un atpestīšanas prieks var ienākt pasaulē.”

iš