Svētā tēva vizītes pirmie mirkļi Minhenē. Marijas laukuma apmeklējums

Plks. 17.30 pāvests ieradās Marijas laukumā, kuras vidū paceļas Dievmātei veltītā kolonna ar statuju tās galotnē. Mariensäule – šādi kolonnu sauc vācieši, ir Bavārijas ticības simbols. 1638. gadā to lika uzbūvēt hercogs Maksimilians I, pateicoties Dievam un Vissvētākajai Jaunavai par zviedru okupācijas beigām Trīsdesmit gadu karā.

Kā jau iepriekš bija plānots, Bavārijas tautas dēls – pāvests Benedikts XVI uzkavējās šai īpašajā svētvietā zem atklātas debess, lai pagodinātu Kristus Māti un Bavārijas debesīgo aizbildni Viņas statujas priekšā. Viņš atjaunoti novēlēja savu dzimto novadu Viņas aizbildniecībai.

Minhenes Marijas laukumā pāvestu sagaidīja Bavārijas ministru prezidents Edmunds Štoibers, Minhenes-Frīzingas arhibīskaps, kardināls Frīdrihs Vetters, citas valsts un Baznīcas autoritātes, kā arī daudz pilsētas un visa novada iedzīvotāju. Svētais tēvs neslēpa savu sajūsmu par iespēju atkal būt šeit, Marijas kolonnas pakājē, vietā, kur vairākkārt iezīmējušies nozīmīgi pavērsieni viņa dzīvē.

Svētais tēvs teica: „Šeit, gandrīz pirms 30 gadiem ticīgie mani uzņēma kā jauno arhibīskapu. Savu kalpošanu tad iesāku ar lūgšanu Dievmātei. Šeit, piecus gadus vēlāk, kad pāvests mani aicināja uz Romu, es teicu ardievas savai diecēzei, vēlreiz vēršoties ar lūgšanu pie Bavārijas aizbildnes, lai Viņas aizsardzībai novēlētu „savu” pilsētu un savu Dzimteni. Šodien atkal esmu šeit – šoreiz kā svētā Pētera pēctecis.”

Pāvests pateicās ministru prezidentam, doktoram Edmundam Štoiberam par sirsnīgajiem sagaidīšanas vārdiem, tāpat arī Minhenes-Frīzingas arhibīskapam, kardinālam Frīdriham Vetteram, Vācijas lielkanclerei Angelai Merkelei, visiem saviem tautiešiem un draugiem, kas ieradušies laukumā, lai izrādītu sirsnības apliecinājumus.

Uzrunu saviem sagaidītājiem, pāvests vēlējās saistīt ar Bavārijā pazīstamo leģendu, kas vēstī par to, kā svētais Korbinjans zirga iejūgā devās uz Romu. Ceļā zirgam uzbruka lācis, taču svētais lācim par sodu lika vest sevi un iejūgu pāri Alpiem uz Romu. Tikai sasniedzot mūžīgo pilsētu, viņš lāci palaida brīvībā. Pāvests Benedikts XVI atcerējās 1977. gadu, kad viņam bija jāizšķiras par Minhenes-Frīzingas arhibīskapa pienākumu pieņemšanu, kas lika atkāpties no iemīļotā darba universitātē. Svētais tēvs piebilda, ka leģenda par lāci, kas nes smagu nastu, prātā atsauc svētā Augustīna skaidrojumu 73. psalma 22. un 23. pantam.

Psalmists, kurš jautā, kāpēc cieš tas, kurš stāv Dieva pusē, saka: „tad biju neprātīgs un nesapratu, biju kā kustonis Tavā priekšā. Bet es būšu vienmēr ar Tevi, Tu satvēri manu labo roku.” Augustīns, saskatīdams kustonī dzīvnieku, kuru zemnieks izmanto zemes apstrādāšanas darbos, atpazina tajā sevi, kurš nes bīskapa kalpošanas nastu. Viņš bija izvēlējies studiju dzīvi, taču Dievs viņu sauca kļūt par „arkla vilcēju dzīvnieku”. Pāvests uzsvēra, ka tieši šeit psalms svētajam Augustīnam deva mierinošu prāta apgaismību – tāpat kā arkla vilcējs dzīvnieks atrodas vistuvāk zemniekam un viņa vadībā veic sev uzlikto darbu, tāpat arī bīskaps savā pazemīgajā kalpošanā ir tuvs Dievam, jo veic nozīmīgu darbu viņa Valstības dēļ.

Pāvests Benedikts XVI atzinās, ka šai Iponas bīskapa, svētā Augustīna domas fonā, viņu pašu vienmēr iedrošina svētā Korbinjana lācis, kurš liek pildīt sev uzticēto kalpošanu ar prieku un paļāvību jau trīsdesmit gadus, tai skaitā arī tagad, jaunajā amatā, dienu pēc dienas sakot „jā” Dievam.

Uzrunas noslēgumā pāvests uzkavējās pārdomās, sakot, ka Korbinjana lācis Romā tika palaists brīvībā. Taču viņa paša gadījumā Kungs ir vēlējies citādi. Svētais tēvs piebilda: „Tāpēc no jauna atrodos Marijas kolonnas priekšā, lai lūgtu Dievmātes aizbildniecību un svētību, šoreiz ne tikai Minhenes pilsētai un Bavārijai, bet visai universālajai Baznīcai un visiem labas gribas cilvēkiem.”

Pēc pāvesta uzrunas ticīgie nodziedāja tautā iecienīto mariānisko dziesmu Ave Maria zart . Sekoja lūgšana, tad cita mariāniskā dziesma O hiimmlische Frau Konigin un Svētā tēva svētība. Atvadoties, tika atskaņota Bavārijas himna Gott mit dir, du Land der Bayern .

Pēc tam pāvests devās uz Minhenes karalisko rezidenci – vienu no plašākajiem karaļnamiem Eiropā, kurā šodien iekārtota valdības pils. Rezidences 130 istabas ikdienā ir atvērtas apmeklētajiem, kas šeit iepazīstas ar iekštelpu arhitektoniskajiem rotājumiem. Rezidences būvniecība sākās 1385. gadā, bet XIX gadsimtā šeit tika veikti vairāki paplašinājumi.

Ieradies karaliskajā rezidencē, pāvests šeit tikās ar Vācijas un Bavārijas valdības galvām – vispirms ar Vācijas federālo prezidentu Horstu Kēleru, vēlāk ar lielkancleri Angelu Merkeli un ar Bavārijas ministru prezidentu Edmundu Štoiberu.


iš