Benedikts XVI Bavārijā: sagaidīšanas ceremonija Minhenes lidostā

9. septembra pēcpusdienā ar Itālijas aviokompānijas lidmašīnu Airbus 321 Benedikts XVI ieradās Bavārijas galvaspilsētā Minhenē, kas ir nozīmīgs ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs. Pēc apustuliskā nuncija arhibīskapa Jozefa Ervīna Endera un valsts protokola vadītāja uzaicinājuma pāvests izkāpa no lidmašīnas. Viņu apsveica Vācijas Federālais prezidents Horsts Kēlers, kanclere Angela Merkela, Bavārijas prezidents Edmunds Štoibers, Minhenes-Frīzingas arhibīskaps kardināls Fridriks Vetters un Vācijas bīskapu konferences prezidents kardināls Karls Lēmans. Pēc Vatikāna un Vācijas valsts himnu atskaņošanas Benedikts XVI teica savu pirmo uzrunu.

“Pirmo reizi pēc savas ievēlēšanas par pāvestu ar prieku un saviļnojumu šodien speru savu soli uz vācu un bavāriešu zemes. Atgriežos savā dzimtenē, pie savas tautas. Es vēlos apmeklēt dažas vietas, kurām bija īpaša nozīme manā dzīvē” – ar saviļņojumu teica Bavārijas dēls.

Apsveicis Baznīcas un civilas varas pārstāvjus, Benedikts XVI norādīja uz savas vizītes mērķi. „Kā apustuļa Pētera pēctecis esmu ieradies šeit, lai no jauna apstiprinātu ciešās attiecības, kādas pastāv starp Romas un mūsu dzimtenes Baznīcu”. Pāvests skaidroja, ka šīm attiecībām ir bagāta vēsture. Par to liecina neskaitāmi arhitektūras pieminekļi, majestātiskās katedrāles, statujas un gleznas.

Attiecības starp Bavāriju un Svēto Krēslu, lai arī kādu laiku bija diezgan saspīlētas, tomēr tās balstās uz savstarpēju respektu – turpināja pāvests. Savas vēstures nozīmīgajos brīžos bavāriešu tauta vienmēr apliecināja savu uzticību Pētera sēdeklim un katoļu Baznīcai. Mariensäules kolonna, kas atrodas Minhenes centra laukumā, ir izteiksmīga liecība tam.

Pēc sagaidīšanas ceremonijas pāvests automašīnā devās uz Minhenes garīgo semināru. Pēc kādas stundas viņš ieradās Marienplatz – Marijas laukumā. 1982. gada 28. februārī, šai pašā vietā Minhenes-Frīzingas arhibīskaps, kardināls Jozefs Ratcingers atvadījās no Minhenes iedzīvotājiem, lai dotos uz Romu. Marijas statujas priekšā ir lūgušies arī daži pāvesti: Pijs VI un Jānis Pāvils II.

sk/RV