Vispārējā audience: pāvesta katehēze par apustuli Filipu
Apustulis Filips, kurš Jēzū atpazina praviešu sludināto Mesiju, aicina arī mūs tikties
ar Viņu. „Nāc un skaties!” Tas ir aicinājums sekot Kristum, kontemplēt, iepazīt un
atbildēt Viņa mīlestībai ar mīlestību un savu dzīvi. Pieņemsim šo aicinājumu, – uzrunājot
svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, teica Benedikts XVI. Vispārējā audiencē
piedalījās aptuveni 25 tūkstoši cilvēku no dažādām pasaules valstīm. Noklausīties
pāvesta katehēzi bija ieradušies arī vairāki latvieši.
Turpinot katehēzes ciklu par Kristus mācekļiem, pāvests šoreiz runāja par apustuli
Filipu. 12 apustuļu sarakstā viņš ieņem piekto vietu. Lai gan Filips bija ebrejs,
tomēr viņa vārds bija grieķu, tāpat kā apustulim Andrejam. Par Filipu varam uzzināt
vairāk no Jāņa Evaņģēlija. Viņa dzimtā vieta bija Betsaida, pilsētiņa, ko pārvaldīja
viens no Heroda Lielā dēliem, vārdā Filips.
Evaņģēlijs vēstī, ka Filips, sadzirdējis Jēzus aicinājumu sekot Viņam, teica Natanaēlim:
„Mēs atradām to, par kuru Mozus rakstīja bauslībās, Jēzu, Jāzepa dēlu no Nācaretes”.
Natanaēļa atbilde bija diezgan skeptiska: „Vai no Nācaretes var būt kas labs?” Taču
Filips nepadevās un teica: „Nāc un skaties!” Caur šiem, varbūt, mazliet sausiem, taču
skaidriem vārdiem atklājam Filipu kā patiesu liecinieku. Viņš ne tikai sludina, bet
arī aicina citus iegūt personīgu tikšanās pieredzi. Šos vārdus Jēzus izmantos, kad
divi Jāņa Kristītāja mācekļi jautās, kur Viņš dzīvo.
Filips aicina arī ikvienu no mums – turpinot katehēzi, teica Benedikts XVI. Apustulis
liek mums tuvāk iepazīt Jēzu. Bez pazīšanas mēs nevaram veidot draudzīgas attiecības.
Nedrīkstam aizmirst, ka Jēzus izvēlējās divpadsmit apustuļus, lai „tie būtu ar Viņu”,
tas ir, lai dalītos ar Viņu savā dzīvē un mācītos Viņu pazīt. Vēlāk vēstulē efeziešiem
apustulis Pāvils skaidros, ko nozīmē „mācīties pazīt Kristu”. Tas attiecas gan uz
Kristus mācības klausīšanos, gan Viņa pazīšanu. Mums ir jāatklāj Viņa cilvēciskums
un dievišķība, skaistums un noslēpums.
Kristus ir ne tikai Mācītājs, bet arī draugs, vēl vairāk – brālis. Kā varam Viņu pazīt
būdami tālu? – jautāja pāvests. Tikai sirsnīga draudzība ļauj mums atklāt Jēzus seju.
Tieši to mums atgādina apustulis Filips. Benedikts XVI skaidroja, ka vēlāk, brīnumainās
maizes pavairošanas brīdī, Filips izdzirdēs Jēzus jautājumu: „Kur pirksim maizi, lai
ļaudis paēstu?” Filipa racionālā atbilde bija: „Par divsimts denārijiem nevaram nopirkt
tik daudz maizes, lai katrs kaut nedaudz saņemtu”. Svētais tēvs uzsvēra, ka šis notikums
skaidri parāda Jēzus nodomu: risināt problēmu kopā ar saviem mācekļiem.
Īsi pirms Kristus ciešanām, daži grieķi, kas Lieldienu laikā uzturējās Jeruzālemē,
piegāja pie Filipa un lūdza to: „Kungs, mēs gribam redzēt Jēzu!” Filips aizgāja un
to pateica Andrejam, pēc tam abi kopā to pateica Jēzum. Visā šajā notikumā skaidri
atklājas apustuliskās koleģialitātes iezīme. Filips ir starpnieks starp svešiniekiem
un Jēzu. Pāvests skaidroja, ka arī mēs esam aicināti būt vienmēr gatavi uzklausīt
cilvēku lūgumus un tos stādīt Kungam priekšā.
Benedikts XVI norādīja uz vēl vienu notikumu, kurā svarīga loma ir tieši šim apustulim.
Pēdējo vakariņu laikā Jēzus skaidro, ka pazīt Viņu nozīmē pazīt arī Tēvu. Taču Filips
lūdz: „Kungs, rādi mums Tēvu, un mums pietiks!” Ar vieglu pārmetumu Jēzus viņam atbild:
„Filip, kas mani redz, redz arī Tēvu! Vai jūs neticat, ka es esmu Tēvā, un Tēvs manī?”
Šie vārdi ir ļoti svarīgi, tie ir kā vainagojums, atklāsme. Evaņģēlists Jānis raksta:
„Dievu neviens nakad nav redzējis: vienpiedzimušais Dēls, kas ir Tēva klēpī, to atklāja”.
Jāņa Evaņģēlijā netiek minēts, vai Filips pilnībā saprata šos Jēzus vārdus. Taču labi
zinām, ka apustulis savu dzīvi un vēlāk arī dzīvību atdeva par Kristu. Filips sludināja
Labo vēsti vispirms Grieķijā, vēlāk Frīģijā (mūsdienu Turcijas teritorijā), kur nomira
mocekļa nāvē. Dažos rakstos minēts, ka viņš tika piesists krustā, citos, ka tika nomētāts
ar akmeņiem. Pāvests uzsvēra, ka arī mūsu dzīves mērķis ir satikt Jēzu un atklāt Viņā
Tēva seju.
Pārdomas par apustuli Filipu Benedikts XVI atkārtoja franču, angļu, vācu, spāņu un
portugāļu valodās. Apsveicis atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests uzrunāja jauniešus,
slimniekus un jaunlaulāto pārus. Viņu vidū bija arī Inita un Edmunds - laimīgs pāris
no Latvijas. Svētais tēvs aicināja ticīgos lūgties un nest visiem Dieva gaismu un
mieru.