Piektdien, 1. septembrī, Benedikts XVI veica divu stundu ilgu vizīti Manopello Svētā
Vaiga sanktuārijā, kas atrodas Itālijas Abruzzo apgabalā. Pāvestu sagaidīja Kjeti-Vasto
arhibīskaps Bruno Forte, civilas varas pārstāvji un kapucīnu brāļi.
Pēc lūgšanas un Svētā Vaiga relikviju pagodināšanas Benedikts XVI apsveica bīskapus,
priesterus, un visus ticīgos. Viņu vidū bija Pirmās Komūnijas bērnu grupa. Uzrunā
pāvests pauda prieku par iespēju apmeklēt šo seno svētnīcu, kur kontemplējot Svētā
Vaiga ikonu, ticīgie pārdomā Dieva mīlestības noslēpumu. Benedikts XVI norādīja uz
diviem mācekļiem, kuri satiekot Kristu, teica: „Mēs atradām Mesiju”. Tie, kuri pirms
īsa brīža vēl uzskatīja Viņu par vienkāršu „rabbi” jeb skolotāju, saprata, ka Kristus
ir Mesija.
Tas bija viņu ceļa sākums -
turpināja
Benedikts XVI.
Mācekļi nevarēja pat iedomāties cik dziļš un neizdibināms ir Jēzus no Nācaretes noslēpums.
Pēc trīs kopā pavadītiem gadiem, Pēdējo vakariņu namā, Filips izdzirdēs Kristus vārdus:
„Es esmu tik ilgi pie jums, bet jūs neesat Mani pazinuši?” Tikai tad, kad Svētais
Gars būs apgaismojis viņu sirdis un prātus, apustuļi sapratīs Jēzus teikto vārdu nozīmi,
atzīs Viņu kā Dieva Dēlu, sengaidīto Mesiju, pasaules Pestītāju. Tad viņi kļūs par
nenogurstošiem Evaņģēlija sludinātājiem un drosmīgiem lieciniekiem, līdz pat mocekļa
nāvei.
”Kas Mani redz, redz arī Tēvu”. Jā, dārgie brāļi un māsas, lai „redzētu Dievu” vispirms
ir nepieciešams pazīt Kristu. Viņa Gara pārveidoti spēsim atklāt patiesību. Tas, kurš
ir saticis Kristu, gatavs sekot un ziedot savu dzīvību par Viņu. Tāpat kā Kristus
uz krusta, arī cilvēks personīgi pieredz ko nozīmē vārdi: ja kviešu grauds iekrīt
zemē un nomirst, tas nes daudz augļu. Tāds ir Kristus ceļš. Tāds ir pilnīgas mīlestības
ceļš. Tikai mīlestība uzvar grēku un nāvi. Kas iet pa šo ceļu un „šinī pasaulē ienīst
savu dzīvību, tas to saglabā mūžīgai dzīvei”. Tāds cilvēks jau virs zemes dzīvo Dievā.
Tāda ir svēto, Dieva patieso draugu, pieredze. Viņi atzina un mīlēja Kristu savos
brāļos, īpaši nabadzīgajos. Viņi lūgšanās kontemplēja Dieva Vaigu. Šodien viņi mums
ir piemērs un reizē atgādinājums: ja uzticīgi iesim pa šo ceļu, pa šo mīlestības ceļu,
arī mēs varēsim priecāties par Dieva klātbūtni – teica Svētais tēvs.
Pāvests aicināja priesterus nebaidīties būt drosmīgiem Kristus Vaiga svētuma lieciniekiem,
bet reliģiozo ordeņu locekļus ar savu dzīvi un darbu atspoguļot Dieva žēlsirdību un
mīlestību. „Tavu Vaigu, Kungs, es meklēju”. Kristus Vaiga godināšana Baznīcā sākās
XIII gadsimtā un to sauca par Veronikas kultu no vārda vera icona – „patiesā ikona”.
Vizītes noslēgumā pāvests apmeklēja kapucīnu klosteri, kur tikās ar ģenerālpriekšnieku
tēvu Džonu Koriveju OFMCap un brāļiem. Piektdienas agrā pēcpusdienā Svētais tēvs atgriezās
savā vasaras rezidencē Kastelgandolfo.