Vispārējā audiencē, kas šodien notika Pāvila VI zālē Vatikānā, piedalījās aptuveni
astoņi tūkstoši svētceļnieku no dažādām pasaules valstīm. Dalībnieku vidū bija arī
semināristi un priesteri no Città di Castello diecēzes un franciskāņu grupa no Spoleto.
Pāvesta katehēze šoreiz bija veltīta apustulim Matejam. Viņa vārds ebreju valodā nozīmē
„Dieva dāvana”. Svētais tēvs atzina, ka runāt par šo apustuli nav viegli, jo trūkst
ziņu par viņa dzīvi. Zināms, ka Matejs, Alfeja dēls, saukts par Levi, bija viens no
Kristus izvēlētajiem 12 apustuļiem. Evaņģēlijā viņš minēts kā muitnieks, kas sēdēja
pie galda un iekasēja nodokļus. Pāvests atgādināja, ka Romas svētā Luidži no Francijas
baznīcā atrodas Karavadžo glezna, kurā attēlots Matejs, veicot savus pienākumus.
Benedikts XVI skaidroja, ka Matejs, izdzirdējis Jēzus aicinājumu: „Seko man” , atstāja
savu amatu un sekoja Viņam. Kristus nenoraidīja Mateja ielūgumu un apmetās viņa namā,
kur dalīja maltīti ar muitnieka draugiem un paziņām – tādiem pašiem kā saimnieks,
muitniekiem un grēciniekiem. Šis notikums satrieca farizejus un rakstu mācītājus.
Muitnieki iekasējot nodevas no ciltsbrāļiem, darīja to ar lielu izdevīgumu savā labā.
Jūdi viņus uzskatīja par mantkārīgiem un nežēlīgiem ļaudīm, par tautas un reliģijas
nodevējiem un neuzticīgajiem. Vārds „muitnieks” jūdiem skanēja tāpat kā vārdi „grēcinieks”
un „pagāns”. Sarunas ar nodokļu iekasētājiem tika uzskatītas par grēku, satikšanās
ar viņiem – par apgānīšanos. Taču jūdu mācītāji nevarēja saprast, ka Kungs „nav nācis
aicināt taisnos, bet grēciniekus”.
Apustulis Matejs, apzinājies savus grēkus, atmaksāja četrkārtīgi tiem, kurus agrāk
apkrāpa, pārējo īpašumu izdalīja nabagiem un kopā ar citiem apustuļiem sekoja Kristum.
Svētais Matejs uzklausīja Skolotāja pamācības, redzēja Viņa neskaitāmos brīnumus,
gāja kopā ar 12 apustuļiem sludināt „pie Izraēla cilts pazudušajām avīm”, bija Kunga
ciešanu, nāves, augšāmcelšanās un uzkāpšanas debesīs liecinieks.
Saņēmis Svētā Gara dāvanas, kas nonāca pār apustuļiem Vasarsvētku dienā, apustulis
Matejs pirmos 8 gadus sludināja Palestīnā. Pirms došanās uz tālākām zemēm, pēc Jeruzalemē
palikušo jūdu lūguma, Matejs uzrakstīja Jēzus Kristus zemes dzīvi un pamācības. Bībeles
eksperti liecina, ka Evaņģēlijs uzrakstīts aramiešu valodā, kādā toreiz runāja jūdi.
Tas tika pārtulkots grieķu valodā. Ebreju vai aramiešu valodas teksts līdz mūsu dienām
nav saglabājies.
Mateja Evaņģēlijs ir Jēzus Kristus mīlestības pret cilvēku spoža liecība. Jēzus no
savas draudzības neizslēdz nevienu grēcinieku. Labo Vēsti Matejs sludināja Sīrijā,
Mīdijā un Persijā. Savu sludināšanas darbu viņš beidza ar mocekļa nāvi Etiopijā.
Katehēzes mācību par apustuļa Mateja dzīves gājumu pāvests atkārtoja franču, angļu,
vācu, spāņu un portugāļu valodās. Apsveicis atsevišķas svētceļnieku grupas, viņš uzrunāja
jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. Benedikts XVI norādīja uz svētā Jāņa Kristītāja
varonīgo piemēru un aicināja visus būt uzticīgiem Kristum, kas ir cerības un mīlestības
avots.