Pontifikālā Laju padome ir izdevusi grāmatu ar nosaukumu „Sporta pasaule šodien. Kristiešu
devums tajā”. „Sports ar savu spēju piesaistīt lielas cilvēku masas un pārvarēt ģeogrāfiskās,
sociālās, ekonomiskās un valodas barjeras, veido vienu no tautas kultūras elementiem,”
teiks publikācijā. Taču sports daudzkārt atrodas tā dēvētās „brīvā laika industrijas”
rokās. Dažiem tas ir peļņas avots.
Tāpat mūsdienās sports tiek pielīdzināts reliģijai. Patiesībā tas ir kļuvis par īpašu
reliģijas surogātu. Stadioni un vingrošanas zāles ir kļuvuši par īpašiem „jaunā kulta”
tempļiem. Labklājības ideoloģija ir novedusi pie tā, ka cilvēks no rūpēm par sava
ķermeņa labsajūtu ir pārgājis pie ķermeņa kulta. Dažkārt šis kults liek uzņemties
pārmērīgu fizisku slodzi, nesabalansētas diētas, farmakoloģiskās un pat ķirurģiskās
terapijas. Cilvēka ķermenis ir kļuvis par matēriju, ko piemērot šībrīža modes prasībām.
Tomēr, sportu un rūpes par savu ķermeni nedrīkst pakļaut sabiedrības maldiem. Tāpēc
pasaulē notiek dažādi semināri, kuros tiek runāts par to, kā saglabāt patiesās sporta
vērtības mūsdienu pasaulē. Šai ziņā savs vārds ir sakāms arī Baznīcai. Pāvests Benedikts
XVI vēstījumā aizvadītajām Ziemas olimpiskajām spēlēm Turīnā rakstīja: „Iemiesotais
Vārds, pasaules gaisma, apgaismo cilvēku visās tā dimensijās, ieskaitot arī sporta
dimensiju. Nekas nav necilvēcisks, izņemot grēku, ko Kristus neatzina par vērtību.”
Tāpēc pāvests aicina šķīstīt sporta vērtības un paaugstināt patieso sportu gan individuālā,
gan kolektīvā līmenī. Baznīca ir aicināta nest Kristus gaismu - jo īpaši tur, kur
cilvēce riskē nomaldīties, kompromitējot Dieva dotās dāvanas.