"Kunga Eņģelis" Les Kombē: situācija Libānā un Dievmātes no Karmela kalna liturģiskie svētki

“Pēdējo dienu dramatiskie notikumi Svētajā Zemē mūsu sirdīs rada patiesu nemieru” – tiekoties ar svētceļniekiem, teica pāvests. Alpu kalnu pilsētiņā Les Kombē, Aostas ielejā, Benedikts XVI runāja par bruņotā konflikta paplašināšanos Libānā, kurā dzīvības zaudējuši jau vairāk nekā 160 civiliedzīvotāji.

Naidīgās konfrontācijas iemesls, diemžēl, ir cilvēktiesību un taisnīguma neievērošana – turpināja Benedikts XVI. Neviens nevar attaisnot ne teroraktus, ne atriebības plānus, kuru traģiskās sekas vissāpīgāk skar civiliedzīvotājus. Šādā veidā – kā liecina vēstures rūgtā pieredze – nevar sasniegt labus rezultātus.

Pāvests atgādināja, ka 16. jūlijā Baznīca atzīmēja Dievmātes no Karmela kalna liturģiskos svētkus. Tas atrodas netālu no Libānas, majestātiski paceļoties pāri Izraēlas pilsētai Haifai. Pēdējās dienās arī šis kalns tika apšaudīts.

Svētais tēvs teica: “Lūgsim Mariju, Miera Karalieni, lai viņa izlūdz no Dieva miera un saskaņas dāvanu, vada atbildīgos politiķus pa saprāta ceļu un palīdz īstenot dialoga un savstarpējas sapratnes jaunas iespējas. Šajā sakarā aicinu vietējās Baznīcas īpaši lūgties par mieru Svētajā Zemē un visā Tuvējo Austrumu reģionā”.

Pāvesta tikšanās ar svētceļniekiem bija viens no diviem „oficiālās” darbības punktiem, kas viņam paredzēti vasaras brīvdienās. Pie saleziāņu mājas, kurā vairākkārt atpūtās arī pāvests Jānis Pāvils II, bija sapulcējušies vairāk nekā pieci tūkstoši svētceļnieku un apkārtējo pilsētiņu iedzīvotāji. Viņu vidū bija arī 50 garīgās māsas no Francijas. Pirms tikšanās ar Benediktu XVI Svēto Misi zem klajas debess celebrēja Aostas diecēzes bīskaps Džuseppe Anfossi. Klātesošs bija arī Turīnas arhibīskaps, kardināls Severino Poletto. Svinību laikā dziedāja piecu draudžu apvienotais koris. Lai atzīmētu pāvesta otrreizējo ierašanos šajā reģionā Introdas pilsētas pasts izdeva aploksni ar speciālu zīmogu.

Apcerē pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” Benedikts XVI skaidroja Dievmātes no Karmela kalna kulta nozīmi un tā vēsturi. Karmela, ebreju valodā, hak-Karmel (dārzs), kalnu grēda stiepjas 25 km garumā no Vidusjūras dienvidaustrumu virzienā. Karmela kalnus īpašumā saņēma Isahara cilts. To skaistums tiek apdziedāts Dziesmu dziesmas grāmatā, bet vislielāko godu tiem atnesa pravietis Elijs. Dieva pamudināts, viņš uz Karmela augstākās virsotnes Al-Muhraqa (upuris), nosauca no debesīm uguni, kas sadedzināja viņa sagatavoto upuri, un lika sagūstīt un nonāvēt Baāla priesterus, kā arī pēc triju gadu sausuma izlūdza no Dieva lietu. Tur ir uzcelta baznīca ar klosteri un uzstādīts pravietim Elijam piemineklis.

Kaut arī Jaunās Derības Svētajos Rakstos Karmela kalni nav pieminēti, tomēr Baznīcas tēvi “mākonīti”, kuru pirms izlūgtā lietus redzēja pravietis Elijs, uzskatīja par Dievmātes simbolu. Pirmie kristiešu vientuļnieki mīlēja apmesties Karmela kalnos un īpaši godināja Dievmāti. Ar laiku Haifas pilsētā tika uzbūvēts milzīgs klosteris, kas ap 1209. gadu kļuva par karmelītu galveno mītni. 1799. gadā klosteri izpostīja un nodedzināja turki. To atjaunoja 1828.-1853. g. jaunā vietā blakus jūrai uz 150 m augstas kraujas. No klostera terases paveras skaists skats uz jūru un kalniem. Zeme Karmela kalnos ir ļoti auglīga, tāpēc šeit vienmēr zied un zaļo dārzi. Tajos ir vairāk kā tūkstotis alu, kuras ir gan dabas veidotas, gan cilvēku izcirstas.

Pāvests atgādināja, ka karmelītu ordenis Baznīcai ir devis daudzus lielus svētos: Terēzi no Avilas, Jāni no Krusta, Terēzi no Bērna Jēzus un Terēzi Benediktu no Krusta (Edīti Šteinu). Karmelīti pasaulē izplatīja Dievmātes no Karmela kalna kultu, norādot uz viņu kā lūgšanas, kontemplācijas un Dievam veltīšanās piemēru.

Karmela kalna Karalienei Svētais tēvs veltīja visas pasaulē izkaisītās kontemplatīvās dzīves kopienas. Viņš pieminēja arī karmelītu māsu klosteri Kvartā, kuru apmeklēja 14. jūlija pēcpusdienā. „Lai Marija palīdz mums satikt Dievu lūgšanas klusumā” – vēlēja Benedikts XVI. Atzina, ka Alpu kalnu skaistums iedvesmo viņa garu un stiprina miesu.

sk/RV