Pāvests Valensijā – V Pasaules ģimeņu saieta noslēgums

Valensijas Mākslas un zinātnes pilsētiņā 8. jūlija vakarā norisinājās Pasaules ģimeņu saieta noslēguma svinības. Tas ir moderns ēku komplekss, kurā atrodas okeanārijs un vairāki muzeji. Plašajā laukumā ierīkoti ūdens kritumi un baseini. Par to īpaši priecājās gados jaunie svētceļnieki. Svētku noskaņu vairoja arī dažādu valstu karogi.

Ar Hendeļa Alleluja un aplausiem sveikts, sestdienas vakarā, plks. 21.00., Benedikts XVI ieradās Mākslas un zinātes pilsētiņas laukumā. Rietošās saules gaismā ģimenes no Āfrikas, Filipīnām, Vācijas, Panamas un Austrālijas sveica Baznīcas Augsto ganu. „Tava klātbūtne mierina mūsu skumjas un sāpes par nesen notikušās vilciena katastrofas upuriem” – sveicot pāvestu, teica pontifikālās ģimeņu padomes prezidents kardināls Alfonss Lopezs Truhillo.

Tikšanās sākumā tika nolasīts Atkārtotā Likuma grāmatas fragments par bausli mīlēt Dievu no visas sirds, no visas dvēseles un no visa spēka. Pēc Vārda liturģijas liecības sniedza ģimeņu institūciju pārstāvji no Filipīnām, Brazīlijas, Itālijas, Spānijas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Austrijas, kā arī jaunās ģimenes no Lietuvas, Indijas un Korejas. Liecības mijās ar dziesmām un dejām. Tikšanās laikā spēlēja Valensijas simfoniskais orķestris un uzstājās Taivānas baletdejotāji. „Nekas nevar aizvietot ģimeni” – uzrunājot tikšanās dalībniekus, teica Benedikts XVI.

Ģimenes institūcijai ir vidutājas loma starp indivīdu un sabiedrību, un nekas to nevar pilnībā aizvietot. Pāri visam tā balstās uz dziļām savstarpējām personiskām attiecībām starp laulāto draugu un viņa laulāto draudzeni. Šīs attiecības pavada sirsnība un savstarpēja sapratne. Tādēļ ģimene saņem Dieva palīdzību pārpilnībā, laulības sakramentā, kas nozīmē patiesu aicinājumu uz svētumu. Lai viņu bērni varētu vērot vairāk savu vecāku harmonijas un sirsnības brīžus, nekā nesaskaņas vai attālināšanās momentus, jo mīlestība starp tēvu un māti dāvā bērniem lielu drošību un atklāj tiem uzticīgas un stabilas mīlestības skaistumu. Pāvests norādīja arī uz izaicinājumiem ar kuriem šodien saskaras ģimenes, īpaši lielpilsētās. Lai tos pārvarētu, ģimenēm ir nepieciešama kristīgo kopienu atbalsts un palīdzība.

Pašreizējās sabiedrības izaicinājumi, ko iezīmē izklaidība, kas sevišķi vērojama urbanizētā vidē, rada nepieciešamību gādāt, lai ģimenes nepaliktu izolētas – turpināja pāvests. Mazs ģimenes kodols var sastapties ar grūti pārvaramiem šķēršļiem, ja tas tiek norobežots no pārējiem ģimenes locekļiem – radiniekiem un no draugiem. Tāpēc Baznīcas kopienai ir pienākums palīdzēt, iedrošināt un sniegt garīgo barību, kas stiprina ģimenes saliedētību, īpaši pārbaudījumos vai kritiskos brīžos. Šajā ziņā, ļoti svarīga ir draudžu un dažādu ekleziālo kustību darbība. Tās ir aicinātas sadarboties kā atbalsta tīkls un palīdzīgā Baznīcas roka, lai veicinātu ģimenes augšanu ticībā.

Skaidrojot V Pasaules ģimeņu saieta tematu, Benedikts XVI atgādināja, ka ģimene ir pirmā vieta, kur bērniem tiek sludināta ticība. Ģimenē cilvēks mācās dzīvot saskaņā ar ticību, mācās tās valodu. Bez ticības un Kunga mīlestības tālāknodošanas, viens no ģimenes vissvarīgākajiem uzdevumiem ir brīvu un atbildīgu personu veidošana. Tāpēc vecāku pienākums ir dot pakāpeniski saviem bērniem aizvien lielāku brīvību, jo viņi ir uz kādu laiku tās nodrošinātāji. Ja bērni redz, ka viņu vecāki – un parasti arī citi pieaugušie, kuri atrodas viņiem līdzās – dzīvo priecīgi un ar entuziasmu, pat atrodoties grūtībās, tad arī bērnos vieglāk pieaugs lielāks prieks par dzīvi. Tas viņiem palīdzēs veiksmīgi pārvarēt iespējamos šķēršļus un grūtības, no kā sastāv cilvēka dzīve. Pie tam, ja ģimene nenoslēdzas sevī, tad bērni atklāj, ka katra persona ir cienīga saņemt mīlestību un, ka pastāv būtiska universāla brālība starp visiem cilvēkiem.

Uzrunā Benedikts XVI uzsvēra, ka šī tikšanās Baznīcai dāvā jaunu degsmi un sparu turpināt sludināt ģimenes Evaņģēliju, lai no jauna apliecinātu tās spēku un identitāti, kas balstās uz laulību, kas atvērta nesavtīgai dzīvības dāvāšanai un, kur bērni tiek pavadīti viņu fiziskās un garīgās izaugsmes ceļā. Tā varam pretoties ļoti izplatītajam hedonismam, kas banalizē cilvēciskās attiecības, kas atņem tām vērtību un viņu patieso skaistumu. Laulības vērtību veicināšana netraucē pilnībā baudīt to labumu, ko vīrietis un sieviete gūst viņu savstarpējā mīlestībā. No tā izriet, ka ticība un kristīgā ētika netiecas noslāpēt mīlestību, bet padarīt to veselīgāku, stiprāku un patiesi brīvāku. Tāpēc cilvēcisko mīlestību nepieciešams šķīstīt; tai jānobriest, lai tā būtu pilnīgi cilvēciska un kļūtu par patiesas un nepārejošas laimes avotu.

Pāvests aicināja valdības pārstāvjus atbalstīt un respektēt ģimenes tiesības. Tas kalpos cilvēkam un visai sabiedrībai. Ar lūgšanu vakaru svinīgi noslēdzās Pasaules ģimeņu kongress par tematu „Ticības tālāknodošana ģimenē”.

sk,je/RV