2006-06-23 18:20:12

Pāvesta uzruna Baltijas bīskapiem


23. jūnijā noslēdzās Baltijas bīskapu vizīte Ad limina apostolorum. Šais dienās viņi tikās ar pāvestu Benediktu XVI un apmeklēja vairākas Svētā Krēsla kongregācijas. Vizītes noslēgumā, pēc tam, kad pāvests bija uzklausījis katru diecēzes ordināriju atsevišķi, viņš veltīja tiem kopēju uzrunu, novērtējot situāciju vietējā Baznīcā un izsakot dažus ieteikumus. Ar Svētā tēva uzrunu iepazīstināsim arī mūsu mājaslapas lasītājus:
 
„Cienījamie Kardināli,
Godātie Brāļi bīskapībā!
 
Paldies par šo jūsu vizīti. No mierpilnajām Baltijas zemēm esat nākuši ad limina Apostolorum, lai apliecinātu savu kopību ar Pētera pēcteci un lai nestu viņam sirsnīgu to cilvēku sveicienu, kas ir uzticēti jūsu pastorālajai gādībai. Katram no jums veltu pateicīgu domu, vispirms jau kardinālam Jānim Pujatam, Rīgas arhibīskapam un monsinjoram Sigitas Tamkevičius, Kauņas arhibīskapam metropolītam. Jūsu, kā arī jūsu diecezālo kopienu vārdā, viņi ir izteikuši pārliecinošas piederības jūtas Romas bīskapa kalpošanai. Apsolos jūs un jūsu kopienas pieminēt savās lūgšanās. Aizvadītajās dienās uzmanīgi klausījos, kā katrs no jums personīgi vēlējās man pastāstīt par savas diecēzes dzīvi, par dāsno priesteru kalpošanu, par laju cerībām, par pilsoniskās sabiedrības mērķiem. Pateicoties par spontāno uzticību, koleģiālas līdzatbildības garā par Dieva tautu, aicinu jūs atšķirt labā asnus, ko Dievs sējis jūsu kopienās, lai veiktu aizvien pārliecinošāku, drošu un nenogurstošu misionāro darbību.
 
Starp daudzajiem tematiem, ko vēlos ar jums apspriest, šodien pakavēšos pie viena, kam ir liela aktualitāte arī jūsu zemēs, proti, pie ģimenes. Līdztekus parauga cienīgām ģimenēm, ir arī tādas, ko, diemžēl, iezīmē dzīvesbiedru saišu trauslums, aborta cirstā brūce un demogrāfiskā krīze, kā arī uzmanības trūkums pret patiesu vērtību nodošanu bērniem, nedrošība par darbu, sociālā pārvietošanās, kas vājina saites starp paaudzēm un aizvien vairāk piešķir iekšēju nomaldīšanās sajūtu jauniešiem. Modernitāte, kas nesakņojas patiesās cilvēciskās vērtībās, ir pakļauta nestabilitātes un maldu tirānijai. Tāpēc katra ekleziālā kopiena, kas ir bagāta ticībā un Dieva žēlastības stiprināta, ir aicināta būt par atbalsta punktu un veikt dialogu ar sabiedrību, kurā tā ir iekļauta. Baznīca, dzīves skolotāja, smeļ no dabiskā likuma un no Dieva vārda tos principus, kas norāda uz pamatu, uz kura balstīt ģimeni saskaņā ar Radītāja plānu. Dārgie un godātie Brāļi, nenogurstiet būt vienmēr par drosmīgiem dzīvības un ģimenes aizstāvjiem; turpiniet uzsāktās pūles saderinājušos un jauno ģimeņu cilvēciskās un reliģiskās formācijas labā. Tas ir darbs, kam pienākas liela ievērība, un ceru, ka to spēs novērtēt un atbalstīt arī civilās sabiedrības institūcijas.
 
Jums, Gani, ir uzticēts pienākums vadīt Dieva tautu, pasargāt, aizstāvēt un mācīt to patiesībā un mīlestībā. Kristus, Augstais Priesteris, ir tās patiesā Galva un, kā māca Vatikāna II koncils, Viņš ir klātesošs ticīgo vidū bīskapu personā, kam palīdz priesteri. (sal. Lumen gentium, 21). „Tāpat kā svētais Pēteris un citi apustuļi pēc Kunga gribas veido vienīgo apustulisko kolēģiju – atgādina koncils – tāpat arī Romas bīskaps, Pētera pēctecis, kā arī bīskapi, apustuļu pēcteči, ir vienoti savā starpā” (turpat, 22). Iecelti vietējās Baznīcās, bīskapi „veic savu pastorālo kalpojumu sev uzticētajai Dieva tautas daļai, nevis citām Baznīcām, vai arī universālajai Baznīcai” (turpat, 23). Tāpēc ir svarīgi, lai pilnīgi respektējot katra kalpošanu, stiprinās afektīva un efektīva koleģialitāte starp Pētera pēcteci un visiem Ganiem. Tādējādi Dieva tauta kā labi saliedēta un harmoniska miesa var augt svētumā un misionārajā vitalitātē, pateicoties katra ieguldījumam. Godātie Brāļi, vairojiet nepagurdami kopību savā starpā un katrā no jūsu diecēzēm, novērtējot visu devumu. Mīliet priesterus, savus pirmos līdzstrādniekus, kas ir līdzatbildīgi pastorālajā darbā, atbalstiet viņus garīgi un ja ir nepieciešams, arī materiāli. Jo vairāk viņiem būs nepieciešamo garantiju cienīgam dzīvesveidam, jo uzmanīgāk viņi varēs veltīt sevi sev uzticētajai pastorālajai kalpošanai. Nemitīgi rūpējieties par viņu formāciju, izmantojot arī atjaunotnes kursus, kas viņiem var palīdzēt padziļināt Ekumeniskā Vatikāna II koncila mācību un novērtēt to bagātību, kas rodama liturģiskajos tekstos un Baznīcas dokumentos, kas ir iztulkoti jūsu valodās. Veiciniet viņos misionāro dedzību, lai viņi ar prieku un entuziasmu sludina un liecina Labo Vēsti. Lai katrs priesteris ir kā bīskapa „acuraugs”, kuram vienmēr ir veltīta viņa tēvišķā gādība un cieņa. Ja priesterus vadīs uzticība un patiess evaņģēlisks gars, viņi spēs vērtīgi pavadīt daudzsološo laju atmodu, kas jau ir aktīva jūsu ekleziālajās vienībās.
 
Godātie Brāļi, zinu, ka līdzās rūpēm par priesteriem, jums rūp arī garīgo paaicinājumu veicināšana un semināristu formācija. Diemžēl, arī jūsu kopienās sekularizētas mentalitātes ielaušanās attur jauniešus no pozitīvas atbildes Kristus aicinājumam sekot Viņam. Tāpēc ir jāveicina pastorālais, kā arī paaicinājumu darbs ar jauniešiem. Nevilcinieties skaidri piedāvāt jauniešiem evaņģēlisko ideālu, sequela Christi sine glossa skaistumu bez kompromisiem; palīdziet tiem, kas iet pa priesterības un konsekrētās dzīves ceļu, dāsni atbildēt Kungam Jēzum, kas nemitējas ar mīlestību raudzīties uz savu Baznīcu un cilvēci. Kas attiecas uz semināriem, nodrošiniet tajos audzinātājus, kas ir apdāvināti ar stabilām cilvēciskām vērtībām un dziļu garīgumu, kas ir atvērti dialogam un sadarbībai. Rūpējieties par pasniedzējiem, kas ir uzticīgi Maģistērija mācībai un kas ir ticami Evaņģēlija liecinieki.
 
Godātie Brāļi, Kungs jūs ir izraudzījis strādāt savā vīna laukā sabiedrībā, kas pirms nedaudziem gadiem ir pārdzīvojusi vajāšanu skumjo ziemu. Kamēr vēl nav paspējušas sadzīt brūces, ko komunisms ir cirtis jūsu tautās, pieaug sekulārisma iespaids, kas izceļ patēriņa mirāžu un kas cilvēku dara par sevis mēru. Tas viss vēl vairāk apgrūtina jūsu pastorālo darbību, taču nezaudējot cerību, turpiniet nenogurstoši sludināt Kristus Evaņģēliju, pestīšanas vēsti visu laiku un kultūru cilvēkiem. Evaņģēlijs neierobežo cilvēka brīvību un patiesu sociālo progresu; tieši pretēji, tas palīdz cilvēkam īstenoties pilnībā un atjauno sabiedrību ar maigā un prasīgā mīlestības likuma spēku. Lai jūsu misijā jūs atbalsta spēcīgā Marijas, mūsu debesu Mātes aizbildniecība, un lai par iedrošinājumu jums kalpo mocekļu piemērs. Viņi palika uzticīgi Kristum briesmīgo vajāšanu laikā pagātnē. Apliecinu jums savu brālīgo tuvību lūgšanās un no sirds svētīju jūs un jūsu pastorālajai gādībai uzticētos priesterus, reliģiskos, reliģiskās un visus ticīgos lajus.
 
Vatikāns, 2006. gada 23. jūnijā”







All the contents on this site are copyrighted ©.