Vasarsvētki apustuliskajā galvaspilsētā Romā iesākās ar plaši apmeklētu vigīliju sestdienas
pievakarē. Svētā Pētera laukumā un uz to vedošajā Končiliacione ielā pulcējās lielākoties
Katoļu harizmātisko kustību locekļi, kas aizvadītajās dienās piedalījās kongresā Rokka
del Papa pilsētiņā.
Pāvests Benedikts XVI pauda prieku, ka tik daudzu tautu
un kultūru pārstāvji ir sapulcējušies ap svētā Pētera pēcteci, lai sludinātu prieku,
kāds izriet no ticības uz Jēzu Kristu. Tuvojoties Svētā Gara nosūtīšanas svētkiem,
pāvests pakavējās pārdomās par to, kas ir Svētais Gars, kā to atpazīt, kādā veidā
tas darbojas. Savas pārdomas Benedikts XVI iesāka, vadoties no himnas Veni, Creator
Spiritus – „Nāc, Gars Radītājs!”
„Vasarsvētki nav tikai Baznīcas sākums,
bet arī Svētā Gara svētki. Pasaule nepastāv pati par sevi, bet no Dieva Radītāja Gara,
no Dieva radošā Vārda. Tāpēc tā atspoguļo arī Dieva gudrību. Tie, kas tic Svētajam
Garam, apzinās, ka viss radītais ir jāuztver kā dāvana, kas mums dota nevis iznīcināšanai,
bet lai to uzturētu kā Dieva dārzu un tādējādi arī kā cilvēka dārzu,” teica pāvests.
Viņš atgādināja, ka Tēvs un Dēls ir viens Svētajā Garā. Šī mīlestības vienība, kas
ir Dievs, ir cēlāka par to, kāda varētu būt vienas, nedalāmas daļiņas vienība. Tieši
trīsvienīgais Dievs ir viens vienīgais Dievs. Dieva intimitātē varam ielūkoties caur
Jēzu Kristu - vēl vairāk, Jēzū Kristū Dievs ir iznācis no savas intimitātes un panācies
pretim cilvēkiem. Taču Jēzus neapmierinās ar panākšanu pretim vien. Viņš vēlas ticīgo
vienotību ar Dievu. Tāpēc Viņš mirst un augšāmceļas. Viņš vairs neatrodas kādā noteiktā
vietā, bet Viņa Gars – Svētais Gars iziet no Viņa un ienāk mūsu sirdīs, vienojot tās
gan ar Jēzu, gan ar Tēvu – ar vienu un trīsvienīgo Dievu.
Tātad, Vasarsvētku
nozīme ir tā, ka Jēzus un caur Viņu pats Dievs, nāk pie mums un pievelk mūs sev.
Svētais
Gars, dāvājot dzīvību un brīvību, dāvā arī vienību. „Šīs ir trīs nešķiramas dāvanas,”
teica pāvests. Svētā Gara klātbūtne visvairāk izpaužas misionārajā kalpošanā. Tie,
kas savā dzīvē ir sastapuši patiesu dārgumu, steidzas tajā dalīties arī ar citiem
– ar ģimenes locekļiem, darbabiedriem un visās citās savas dzīves jomās. To dara drosmīgi
un nebaidoties, jo viņus vada Svētais Gars. Pāvests aicināja visus ticīgos būt par
saviem līdzstrādniekiem universālajā apustuliskajā kalpošanā, atverot durvis Kristum.