Piektdien pāvests tikās ar pontifikālās Ekleziālās akadēmijas studentiem un profesoriem.
Šo akadēmiju, kurā izglītojas nākamie Svētā Krēsla diplomāti, jau vairākus gadus vada
bijušais nuncijs Baltijas valstīs, vēlāk Meksikā, Husto Muljors Garsija. Uzrunājot
pontifikālās Ekleziālās akadēmijas audzēkņus un pasniedzējus, pāvests Benedikts XVI
teica, ka šai mācību iestādē priesteri tiek sagatavoti īpašai kalpošanai, kuras mērķis
ir liecināt vietējām Baznīcām un visām pasaules tautām par svētā Pētera pēcteča rūpēm
to labā.
„Jūsu darbība būs efektīva tik lielā mērā, kādā jūs centīsieties
būt Kristus liecinieki,” teica pāvests, piebilstot, ka Kristus ir Patiesība, kas apgaismo
tautu ceļu. „Tāpēc nesiet Viņa mīlestības Evaņģēliju, kas spēj atjaunot sirdis un
darīt cilvēcisku sadzīvi katrā sabiedrībā,” aicināja Svētais tēvs. Viņš norādīja,
ka pontifikālajai Ekleziālajai akadēmijai ir jābūt ne tikai par lūgšanas, bet arī
par cilvēciskās un teoloģiskās formācijas vietu. Šodien vairāk nekā jebkad agrāk,
ir nepieciešams izkopt kultūru, ko veido teoloģiskās zināšanas, Baznīcas nemainīgā
doktrīna un Svētā Krēsla vadlīnijas ekleziālajā un starptautiskajā līmenī.
Atskatoties
vēsturē, pāvests atgādināja, ka pontifikālā Ekleziālā akadēmija ir dibināta gandrīz
pirms trim gadsimtiem. Iespēja uzturēties Romā, kur vienreizējā veidā var izjust Baznīcas
katoliciskumu, dažādu zemju studentiem sniedz lielisku iespēju izjust arī vienotības
un kopienas garu. „Tas ir svarīgi,” teica pāvests, „jo īpaši tāpēc, ka nākotnē būs
jākontaktējas ar dažādu kultūru un valodu cilvēkiem; jākalpo kopienām, kas ir kulturāli
atšķirīgas no tām, no kurām nāk diplomāts. Šīs kopienas būs jācenšas saprast, mīlēt,
atbalstīt un iedrošināt. Tāpēc Benedikts XVI aicināja nākamos Svētā Krēsla diplomātus
atvērt aizvien vairāk prāta un sirds apvāršņus Baznīcas universalitātei un pārvarēt
jebkādus individuālisma kārdinājumus.