Vispārējā audience: katehēze par Pētera ticību un aicinājums lūgties par vizīti Polijā

25. maijā pāvests Benedikts XVI uzsāks savu pastorālo vizīti Polijā. Četru dienu ilgo ceļojumu viņš sāks Varšavā, bet noslēgs Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnē. Pāvests apmeklēs arī Čenstohovu un Krakovu.

“Rītdien es došos uz Poliju, dārgā Jāņa Pāvila II dzimteni. Iešu pa viņa dzīves, priestera un bīskapa kalpošanas ceļiem. Pateicos Kungam par iespēju īstenot šo sen loloto sapni. Dārgie brāļi un māsas, lūdzieties par mani apustuliskā ceļojuma laikā, kam es gatavojos ar lielu cerību un novēlu to Vissvētākās Marijas aizbildniecībai. Lai viņa vada manus soļus un palīdz stiprināt ticībā ekleziālo kopienu Polijā. Lai viņa mudina ticīgos darboties evaņģelizācijas darbā, palīdz pārvarēt mūsdienu izaicinājumus un grūtības. Lai Marija dāvā šai tautai jaunu ticības pavasari un labklājību, paturot dzīvā atmiņā manu lielo priekšgājēju!” – vēlēja pāvests.

Vispārējā audiencē piedalījās vairāk nekā 35 tūkstoši svētceļnieku no 22 pasaules valstīm. Kā parasti, īpaši daudz bija no Polijas. Benedikts XVI poļu valodā teica: “Dārgie poļu svētceļnieki! Šodienas katehēzē runājām par apustuli Pēteri, Kristus ciešanu un augšāmcelšanās liecinieku. Viņa liecības garā rītdien uzsākšu savu ceļojumu jūsu dzimtenē. Aicinu visus: „Esiet stipri ticībā”. Tas ir svarīgs vēstījums visai Baznīcai. Lūdzieties par mani. Lai ir slavēts Jēzus Kristus”.

Benedikts XVI skaidroja, ka jau labu laiku Pēteris kopā ar pārējiem apustuļiem sekoja Kristum, klausījās Viņa vārdus, vēroja Viņa rīcību, apbrīnoja Viņa veiktos brīnumdarbus. Prieku un entuziasmu Pēterī izraisīja maizes pavairošanas brīnums. Sākumā bija Jēzus saruna ar Filipu un Andreju, Pētera brāli, kas Mācītājam norādīja uz kādu zēnu, kuram bija piecas maizes un divas zivis. Ar šo niecīgo barības devu Jēzus paēdināja lielu ļaužu pūli. Pēc maltītes apustuļi, to starpā arī Pēteris, salasīja 12 grozus ar maizes drupačām. Vēlāk, kad pūlis gribēja pasludināt Jēzu par karali, Mācītājs uzkāpa kalnā, lai lūgtos. Nākamajā dienā ezera krastā Jēzus atkārtoja maizes pavairošanas brīnumu. Kafarnaumas sinagogā Viņš skaidroja tā nozīmi. „Es esmu dzīvā maize, kas nāk no debesīm”. Uz krusta nobriedīs euharistiskā maize – sacīja pāvests.

Bez šaubām, Mācītāja vārdi, kā arī Viņa rīcība, bija grūti saprotama ne tikai pūlim, bet arī mācekļiem. Tā bija ‘smaga’ runa. Tas bija viņu ticības pārbaudījums. Daudzi no mācekļiem aizgāja. Varam iedomāties, ko pārdzīvoja Pēteris. „Vai arī jūs gribat aiziet?” – Jēzus jautāja apustuļiem. Pēteris atbildēja: „Kungs, pie kā lai mēs ejam? Tev pieder mūžīgās dzīves vārdi; mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls”. Ar Pētera vārdiem sākas Baznīcas kristoloģiskās ticības apliecinājums. Tas nenozīmē, ka viņš būtu līdz galam sapratis Kristus misijas dziļumu un nozīmi. Tas bija viņa ticības ticības ceļa sākums, kas veda uz Lieldienu noslēpumu. Viņa ticība bija atvērta Jēzum Kristum. Saglabājot savu cilvēcisko trauslumu un grēcīgumu, Pēteris kļuva par ticības klinti. Taču pirms tam bija smags ticības pārbaudījums: trīzreizēja sava Mācītāja aizliegšanās.

Ticība nav triumfāls maršs, bet gan ciešanu un mīlestības, pārbaudījumu un katru dienu atjaunotās uzticības ceļš – teica pāvests. Pēteris, kas bija zvērējis būt uzticīgs līdz galam, iepazina nodevības grēka rūgtumu un pazemojumu. Apzinoties, ka ir vājš un grēcīgs cilvēks, viņš sāka raudāt. Asaras spodrināja viņa ticību. Pēc šī, cilvēciski spriežot, visdziļākā vājuma brīža, Pēteris bija gatavs savai lielajai misijai. Kādā agra pavasara dienā Galilejas ezera krastā Jēzus jautāja Pēterim: „Sīmani, Jonas dēls, vai tu mani mīli?” Viņš atbildēja: „Agapo-se”, tas nozīmē, „mīlu tevi”. Trīs reizes apliecinājis savu mīlestību, Pēteris sadzirdēja Kristus aicinājumu: „Seko man”. Savas dzīves beigās, veicis garu ticības un ciešanu ceļu, Pēteris atzīs: „Viņu jūs mīlat, lai gan neesat redzējuši, Viņam jūs ticat, to neredzēdami, un ticēdami, priecāsieties neizsakāmā un apskaidrotā priekā, kad sasniegsiet savas ticības galamērķi, dvēseļu pestīšanu”.

Pārdomas par apustuļa Pētera ticības ceļu Benedikts XVI atkārtoja franču, angļu, vācu, spāņu un portugāļu valodās. Apsveicis atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests uzrunāja jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus, aicinot tos lūgties uz Vissvētāko Jaunavu Mariju. Viņa ir spoža zvaigzne, kas apgaismo kristieša ceļu uz debesu mājām – vispārējās audiences noslēgumā teica pāvests.

sk/RV