Benedikts XVI tiekas ar novadniekiem no Bavārijas

Tieši pirms 90 gadiem, pēc pēdējā Bavārijas karaļa Ludviķa III lūguma, pāvests Benedikts XV ieviesa Jaunavas Marijas – Bavārijas debesīgās aizbildnes liturģisko atceri. Taču jau 300 gadus agrāk, 1616. gadā, hercogs Maksimilians Bavārijas hercogisti bija novēlējis Dievmātes aizsardzībai.
 
1916. gada 14. maijā Minhenē pirmoreiz tika svinēta Jaunavas Marijas liturģiskā atcere. Tai laikā, II Pasaules kara gados, kad lielā Eiropas daļā valdīja vispārējs apjukums, Bavārijai tā bija nozīmīga cerības un iedrošinājuma zīme, jo tai rūpēja sava bagātīgā reliģiskā un kultūras mantojuma nosargāšana.
 
Jau 742. gadā, kad Frīzingā ieradās svētais Korbinjano, viņš varēja skatīt uz klints uzceltu mariānisko baznīcu. Tā ir vieta, kur šodien atrodas Frīzingas doms.
 
Sagaidot gadskārtējos Bavārijas aizbildnes svētkus, sestdien Romā bija ieradusies kārtības sargu „Schützen” vienība no Bavārijas Alpiem. Pieņemot audiencē savus novadniekus, pāvests Benedikts XVI teica, ka šodien viņu uzdevumos vairs neietilpst sargāt Bavārijas zemi no ārējiem ienaidniekiem, kā tas bija agrāk, taču ir radušies jauni draudi, varbūt vēl smagāki nekā toreiz, lai arī šie draudi bieži vien netiek uzskatīti par draudiem.
 
Kas tad ir šie draudi? Pāvests paskaidroja, ka pēc diviem pasaules kariem, daudzi cilvēki ir palikuši „bez saknēm”. Šie cilvēki nezina, ko nozīmē dzimtene, to, cik daudz iekšējas drošības cilvēkam var dot fakts, ka tam ir dzimtene, jo tas nozīmē daudz vairāk nekā tikai ģeogrāfisku faktu. Uzrunājot bavāriešus, Svētais tēvs piebilda: „Mums tai pašā laikā tas nozīmē sakņošanos kristīgajā ticībā, tai ticībā, kas ir atstājusi pamatīgu iespaidu uz Bavārijas un uz visu Eiropas formāciju, un kas piešķir patieso jēgu mūsu dzīvei. Šī ticība mūsu zemē, kā arī citos reģionos ir radusi īpašas izteiksmes formas, kas izpaužas sākot no cēlā baroka dievnamos, līdz pat pazemīgajam krucifiksam laukos, no svinīgās Vissvētākā Sakramenta procesijas līdz vienkāršajiem svētceļojumiem uz daudzām svētnīcām, no pacilājošās baznīcas mūzikas līdz līksmajām alpiešu tautas dziesmām.”
 
Pāvests novēlēja bavāriešu svētceļniekiem sargāt savas zemes kultūru, kalpojot Bavārijas aizbildnei – Jaunavai Marijai. Svētais tēvs piebilda, ka kultūras mantojuma aizsardzība nav mērķis pats par sevi, bet ka šis mantojums cilvēku vieno ar savām saknēm. Tur, kur šo sakņu vairs nav, kultūras mantojums ar savu zīmju un satura palīdzību cilvēkam var piešķirt orientācijas un atbalsta punktu. Benedikts XVI teica, ka Bavārijas kultūra savās dažādajās izteiksmes formās dara saskatāmu to dziļo un nesagraujamo prieku, ko Jēzus ir gribējis mums dāvāt, sacīdams: „Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un lai tā būtu pārpilnībā.”
 
Pāvests novēlēja saviem novadniekiem palikt uzticīgiem kristīgajām vērtībām, kuras veido Bavārijas pamatus, un lai Marija, Bavārijas debesīgā aizbildne, vienmēr tur izstieptu pār tiem savu sargājošo roku.
 
iš