Piektdien, 28. aprīlī, Benedikts XVI audiencē pieņēma kardinālu Saraiva Martinu. Pāvests
pilnvaroja Kanonizācijas lietu kongregācijas prefektu publiski pasludināt 22 dekrētus,
ar kuriem tiek atzīta ticīgo moceklība un ar viņu starpniecību veikto brīnumu autentiskums.
Pirmie septiņi dekrēti attiecas uz brīnumiem, kas veikti ar 1938. gadā mirušā meksikāņu
bīskapa Rafala Gvizara Valencija, kā arī ar divu itāļu, divu spāņu un divu francūžu
starpniecību. Pieci no viņiem bija kongregāciju dibinātāji, bet spāņu augustīnietis
Marians de la Mata Aparičio – misionārs Brazīlijā. Viņš nomira 1983. gada 3. aprīlī
Sanpaulo.
Kanonizācijas lietu kongregācijas apstiprinātie nākamie septiņi dekrēti attiecas uz
53 spāņu un vienas ungāru ticīgās moceklību. Starp viņiem ir divi bīskapi, kurus nacisti
nošāva 1936. gadā. Ungāru garīgā māsa Sara Salkahazi bija bezhabitu konsekrētās dzīves
institūta locekle. 1944. gada decembrī nacisti viņu nošāva kopā ar ebrejiem, kurus
centās slēpt.
Savukārt ar astoņiem dekrētiem minētā kongregācija atzīst četru spāņu, trīs itāļu
un vienas vācietes praktizēto tikumu varonību. Starp viņiem ir 1909. gadā mirušais
Toledo arhibīskaps kardināls Čiriako Maria Sanča Hervass un 1924. gadā mirusī itāļu
garīgā māsa Jozefina Nikoli. Pārējie Dieva kalpi bija dažādu kongregāciju dibinātāji.