Pontifikālā Zinātņu akadēmija: Kāpēc noveco sabiedrība?
27. aprīlī Vatikānā notika divpadsmitā pontifikālās Zinātņu akadēmijas plenārsesija.
Tās temats saucās „Zūdošā jaunatne? Solidaritāte ar bērniem un jauniešiem trauksmainajā
laikmetā”. Sesijas dalībniekus ar vēstījuma starpniecību uzrunāja pāvests Benedikts
XVI. Svētais tēvs atgādina, ka planētas līmenī, jo īpaši attīstītajās zemēs var saskatīt
divas zīmīgas un savstarpēji saistītas tendences – no vienas puses, cilvēka mūžs ir
kļuvis ilgāks, bet no otras puses, ir samazinājusies dzimstība. Sabiedrības noveco
un daudzas nācijas un nāciju grupas nespēj tās atjaunot, jo trūkst jaunu cilvēku.
Šāda situācija ir daudzveidīgu un sarežģītu cēloņu rezultāts un šiem cēloņiem ir gan
ekonomisks, gan sociāls un kultūras raksturs. Pontifikālās Zinātņu akadēmijas plenārsesija
bija veltīta tieši šo cēloņu izpētei, ievērojot, ka to dziļākās saknes ir saistītas
ar izmaiņām morālē. Pāvests vēstījumā norāda uz satraucošu ticības, cerības un mīlestības
deficītu. Atsaucoties uz savu encikliku
Deus caritas est
, Svētais tēvs raksta, ka lai pasaulē ļautu ienākt bērniem, ir nepieciešams
erosa
piepildījums radošā a
gapē
, kas sakņojas dāsnumā un ir nākotnes ticības un cerības piepildīta. Mīlestība pēc
savas dabas ietiecas mūžībā. Pāvests izsaka pieņēmumu, ka varbūt tieši šādas radošas
un nākotnē centrētas mīlestības trūkums ir iemesls tam, ka daudzi mūsdienu cilvēki
izvēlas nesaistīt savu dzīvi laulībā, ka tik daudzas laulības izjūk un ka ir krities
dzimstības koeficients.
Pāvests piebilst, ka mīlestības un cerības trūkuma sekas pirmie izjūt bērni un jaunieši.
Bieži vien mīlestības un maiguma vietā, viņi tiek vienīgi paciesti. Šai trauksmainajā
laikmetā viņiem bieži pietrūkst atbilstošas morālās vadības un nopietna ieguldījuma
viņu intelektuālajā un garīgajā attīstībā. Daudzi bērni šodien izaug sabiedrībā, kas
ir aizmirusi Dievu un cilvēka cieņu. Pasaulē, ko iezīmējuši straujie globalizācijas
procesi, viņi bieži vien tiek pakļauti universa, dzīvības un cilvēciskā piepildījuma
materiālistiskajam skatījumam.
„Tomēr bērni un jaunieši pēc savas dabas ir pretimnākoši, dāsni, ideālistiski un atvērti
transcendentajam. Visvairāk par visu viņi ilgojas pēc mīlestības un attīstības veselīgā
cilvēciskā vidē, kura palīdz saprast, ka viņi nav nejauši iemesti šai pasaulē, bet
ir dāvana, kas ietilpst Dieva mīlestības plānā. Vecāki, skolotāji un kopienu vadītāji,
kas ir uzticīgi savam paaicinājumam, nekad neatteiksies no sava pienākuma pavadīt
bērnus un jauniešus viņu dzīves plāna izvēlē, kas ved pie patiesas laimes. Šādas personas
būs spējīgas atšķirt patiesību no meliem, labo no ļaunā, taisnību no netaisnības,
patieso pasauli no „virtuālās realitātes”” turpina pāvests.
Benedikts XVI aicina pontifikālās Zinātņu akadēmijas locekļus pievērst uzmanību jau
minētajām problēmām, jo īpaši cilvēka brīvības jautājumam un visam, kas zem šī vārda
slēpjas, lai varētu sekmēt veselīgu cilvēciskās personas vīziju un jūtu brieduma sasniegšanu
plašākā sabiedrībā.
Pāvests atgādina, ka iekšējā brīvība ir priekšnoteikums patiesai cilvēciskai izaugsmei.
Tur, kur šādas brīvības pietrūkst, vai tur, kur tā ir apdraudēta, jaunieši piedzīvo
iekšēju satricinājumu un nespēj tiekties pēc ideāliem, kas piešķirtu formu viņu dzīvei
gan individuālā, gan sabiedrības līmenī. Rezultātā, šādi jaunieši kļūst cietsirdīgi
un atriebīgi, un viņu milzīgais cilvēciskais potenciāls iznīkst.
Kristieši, kas tic, ka Evaņģēlijs apgaismo katru individuālās un sociālās dzīves aspektu,
pratīs saskatīt šī jautājuma filozofiskās un teoloģiskās dimensijas, kā arī pretstatu
starp grēku un žēlastību, kas aptver visus pārējos konfliktus, kuri dara nemierīgu
cilvēka sirdi. Tie ir konflikts starp kļūdu un patiesību, netikumu un tikumu, sacelšanos
un sadarbību, karu un mieru. Kristieši ir pārliecināti, ka ticība, ko pavada tuvākmīlestība,
ir būtisks elements labākas nākotnes veidošanā un starptautiskās solidaritātes uzturēšanā.
Vēstījumā pontifikālajai Zinātņu akadēmijai pāvests izsaka pateicību par nozīmīgo
pētniecības darbu un aicina neaizmirst, ka šis darbs var būt noderīgs iedvesmas avots,
lai mūsdienu cilvēkiem palīdzētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.