Lūgšana "Debesu Karaliene" kopā ar pāvestu Benediktu XVI

Svētdien, 23. aprīlī pirms lūgšanas „Debesu Karaliene” Svētais tēvs pakavējās pie Jāņa Evaņģēlija, kurā tiek stāstīts par Jēzus parādīšanos mācekļiem „pirmajā nedēļas dienā”, proti, dienu pēc sabata, ( Jņ 20,19) un vēlāk, „pēc astoņām dienām” ( Jņ 20,26). „Tātad, jau no saviem pirmsākumiem, kristīgā kopiena sāka dzīvot nedēļas ritmā, kas aizsākās līdz ar augšāmcēlušā Kunga satikšanu,” norādīja pāvests. Viņš citēja Vatikāna II koncila konstitūciju par liturģiju Sacrosactum Concilium , kurā teikts: „Pēc apustuliskās tradīcijas, kas savu sākumu rod Kristus Augšāmcelšanās dienā, Baznīca svin Lieldienu noslēpumu ik pēc astoņām dienām, proti, tai dienā, ko sauc par Kunga dienu, jeb svētdienu.”


Evaņģēlists Jānis norāda, ka abas reizes, parādoties mācekļiem – gan dienu pēc augšāmcelšanās, gan astoņas dienas vēlāk, Kungs Jēzus rādīja viņiem krustā sišanas zīmes, kas bija labi redzamas un taustāmas arī Viņa godības pilnajā miesā. Pāvests paskaidroja: „Šīs svētās brūces rokās, kājās un sānos, ir neizsmeļams ticības, cerības un mīlestības avots, no kura var smelties katrs, jo īpaši dvēseles, kam visvairāk slāpst pēc dievišķās žēlsirdības. To ievērojot un augsti novērtējot pazemīgās māsas, svētās Faustīnes Kovaļskas garīgo pieredzi, Dieva kalps, pāvests Jānis Pāvils II, vēlējās, lai svētdiena pēc Lieldienām būtu īpašā veidā veltīta Dievišķajai Žēlsirdībai.


Kā zinām arī, Providence iekārtoja lietas tā, ka viņš nomira tieši šīs dienas priekšvakarā, atdodams sevi Dievišķās Žēlsirdības rokās. Dieva žēlsirdīgās mīlestības noslēpums bija mana godināmā priekšteča pontifikāta centrā. Atcerēsimies viņa encikliku Dives in misericordia , kas izdota 1980. gadā un jauno, 2002. gadā iesvētīto, Dievišķajai Žēlsirdībai veltīto svētnīcu Krakovā. Vārdi, ko pāvests toreiz teica, patiesībā ir viņa mācības sintēze, kurā tiek uzsvērts, ka dievišķās žēlsirdības kults nav vis kāda otršķirīga godbijība, bet gan kristīgās ticības un lūgšanas integrāla dimensija.”


Pāvests Benedikts XVI novēlēja, lai Marija, Baznīcas Māte, pie kuras ticīgie šais dienās vēršas ar lūgšanu „Debesu Karaliene, priecājies!”, visiem kristiešiem palīdz pilnībā izbaudīt svētdienas kā „nedēļas lieldienas”, priecājoties par skaistumu, ko sniedz tikšanās ar augšāmcēlušo Kungu un no Viņa žēlsirdīgās mīlestības avota smeļoties spēku būt par Viņa miera apustuļiem.


Pēc lūgšanas „Debesu Karaliene”, pāvests sveica pareizticīgos visā pasaulē, kas aizvadītajā svētdienā svinēja Lieldienas. Viņš izteica šādu vēlējumu: „Lai augšāmcēlušais Kungs visiem nes savas gaismas un miera dāvanas. Christos anesti! Xpuctoc bockpec! Šīs dienas līksmajā gaisotnē nevaru neatcerēties arī to, ka daudzas no tautām ar pareizticīgo tradīciju – Serbijā, Rumānijā un Bulgārijā, cieš no aizvadīto dienu plūdiem. Esmu viņiem garīgi klāt ar lūgšanas starpniecību un novēlu, lai ar visu labas gribas cilvēku palīdzību, viņi drīz var pārvarēt šos smagos brīžus.”


iš