Pr. Jozefs Barts: cilvēka cerības avots ir Dieva žēlsirdība
2000. gada 30. aprīlī, māsas Faustīnes kanonizācijas dienā, pāvests Jānis Pāvils II
pasludināja Lieldienu II svētdienu par „Dieva žēlsirdības svētkiem”. „Jēzu, es uzticos
Tev!” – šis vēstījums, kas izsaka paļāvību uz Dieva visvareno mīlestību, mums ir sevišķi
nepieciešams šajā laikmetā, kurā cilvēks izjūt satraukumu visdažādāko ļaunuma izpausmju
priekšā. Šim saucienam uz dievišķo žēlsirdību jānāk no pašiem sirds dziļumiem, kuros
tiek nestas ciešanas, nemiers un nedrošība, no sirds, kas tajā pašā laikā meklē cerības
avotu, kas nepieviltu” – Lagevņiku sanktuārija iesvētīšanas ceremonijas laikā teica
Jānis Pāvils II.
Svētais Gars, Iepriecinātājs un patiesības Gars ir tas, kas mūs vada pa Dieva žēlsirdības
ceļiem. Ja Viņš pasaulei atgādina par tās grēku, tad Viņš tāpat to pārliecina arī
par pestīšanas pilnību Kristū. No vienas puses Svētais Gars ļauj cilvēkam atklāt grēku
ar visu tā ļauno ietekmi, bet, tai pat laikā Gars arī liek cilvēkam skatīt grēku dievišķās
žēlsirdības noslēpuma gaismā. Tas nozīmē, ka, pieskaroties Kristus Krusta noslēpumam,
cilvēks pieskaras arī Dieva žēlsirdīgās mīlestības noslēpumam, kas ir stiprāka par
grēku. Krusts ir kā mūžīgās mīlestības pieskāriens cilvēka šīszemes eksistences vissāpīgākajām
brūcēm.
Dažu soļu attālumā no Vatikāna bazilikas atrodas Svētā Gara baznīca. Pāvests Jānis
Pāvils II to izvēlēja par dievišķās žēlsirdības kulta vietu Romā. Svētku priekšvakarā
Vatikāna Radio žurnālists Džovanni Peduto pie mikrofona lūdza
svētnīcas
rektoru priesteri Jozefu Bartu.
VR:
Ko dievišķā žēlsirdība nozīmē šodien un kā to varam izskaidrot mūsdienu cilvēkam?
Pr. Jozefs Barts:
Dievišķā žēlsirdība ir Lieldienu dāvana, ko Baznīca saņēma no augšāmceltā Kristus
un ko tā sludina visai cilvēcei. „Dievišķā žēlsirdība ir mīlestības otrs nosaukums”
– savā enciklikā Dives in Misericordia rakstīja Jānis Pāvils II. Dievišķā žēlsirdība
nozīmē mīlestību, kas visiem vēl labu un piedod, kas paceļ cilvēku pāri tā vājumam
un ved uz Dieva svētuma dziļumiem. Dievišķā žēlsirdība – teica Jānis Pāvils II – ierobežo
ļaunumu”.
RV:
Kā radās šāds kults?
Pr. Jozefs Barts:
Dievišķās žēlsirdības kults pamatojas Jēzus atklāsmēs svētajai Faustīnei Kovaļskai.
Tas notika Otrā pasaules kara priekšvakarā. Jēzus lūdza poļu mistiķi atgādināt pasaulei
patiesību par žēlsirdību, uzticot viņai misiju: „Nes manu žēlsirdību visai cilvēcei.
Vēlos, lai ikviens cilvēks godinātu dievišķo žēlsirdību un saņemtu tās augļus”. Jēzus
caur svēto Faustīni norādīja uz līdzekļiem un veidiem, caur kuriem cilvēks var tuvoties
un smelt no dievišķās žēlsirdības avota. Tie ir dievišķās žēlsirdības svētki, Jēzus
svētbilde, žēlsirdības stunda, žēlsirdības kronītis un žēlsirdības apustulāts. Polijā
māsas Faustīnes vēstījums īpašu nozīmi ieguva pēc viņas beatifikācijas, kas notika
1993. gada 18. aprīlī, bet visā pasaulē pēc 2000. gada 30. aprīlī notikušās kanonizācijas.
VR:
Vai mūsdienu modernajam cilvēkam ir nepieciešama dievišķā žēlsirdība?
Pr. Jozefs Barts:
Lai atbildētu uz šo jautājumu es izmantošu Jāņa Pāvila II vārdus, kurus viņš teica
Dieva žēlsirdības sanktuārijā Krakovā 1997. gadā: „Cilvēka cerībai nav neviena cita
avota kā vien Dieva žēlsirdība”. Patiesība par dievišķo žēlsirdību ir cerības zīme
cilvēkam un pasaulei. „Kur lai cilvēks meklē patvērumu un cerības gaismu? Tā ir dievišķā
žēlsirdība”. Mūsu laikmetu iezīmē lielas ciešanas, kuras izraisa naids, vardarbība
un vienaldzība. Tam jāpievieno genētiskā manipulācija, aborti un terorisms. No cilvēcisko
ciešanu dziļumiem atskan sauciens pēc Dieva žēlsirdības. No vienas puses tas skan,
lai mazinātu Dieva dusmas, bet no otras – lai saņemtu piedošanu un mieru.
VR:
Vai varam lūgt piedošanu un piedot, un vai to var saņemt visi?
Pr. Jozefs Barts:
Savās atklāsmēs māsai Faustīnei Jēzus nemitīgi atkārtoja, ka žēlsirdības avots ir
atvērts visiem, īpaši vislielākajiem grēciniekiem. Varam teikt, jo lielāks grēcinieks,
jo lielākas tiesības uz Dieva žēlsirdību. Poļu mistiķei un žēlsirdības apustulei Jēzus
atklāja, ka paļāvība ir veids, kas ļauj tuvoties un saņemt Viņa piedošanu. Par to
vēsta arī uzraksts uz svētbildes „Jēzu, es uzticos Tev!”. Svētā Faustīne Kovaļska
aicina mūs caur Izlīgšanas sakramentu saņemt Dieva piedošanu. Viņa to nosauca par
Dieva žēlsirdības tribunālu.