2006-04-16 14:39:53

Benedikta XVI vēstījums Lieldienās


Dārgie brāļi un māsas!

Christus resurrexit! – Kristus ir augšāmcēlies!

Lielās Vigilijas naktī no jauna pārdzīvojām svarīgo un vienmēr aktuālo augšāmcelšanās notikumu, kas ir kristīgās ticības galvenais noslēpums. Baznīcās tika aizdegti neskaitāmi pashāli – Kristus gaismas simboli, kas apgaismoja un apgaismo cilvēci, izklīdinot grēka un ļaunuma tumsu. Savukārt šodien atskan vārdi, kas pārsteidza sievietes, kuras pēc sabata pirmās dienas rītā atnāca pie kapa, kur bija guldīta no krusta steigā noņemtā Kristus miesa. Skumstot un bēdājoties pēc sava Mācītāja, viņas atnāca un ieraudzīja, ka kapa akmens ir atvelts, un iegājušas iekšā, ieraudzīja, ka tur nebija Jēzus miesas. Kad viņas pārbijušās stāvēja, pēkšņi parādījās divi vīrieši mirdzošās drēbēs, sakot: „Kāpēc jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem? Viņa šeit nav; Viņš ir augšāmcēlies” (Lk 24, 5-6). „Non est hic, sed resurrexit” (Lk 24, 6). No tā rīta šie vārdi nemitīgi skan pasaulē, vēstot lielu prieku, kas caurvijas cauri gadsimtiem, atbalsojoties un darot to aizvien pilnīgāku.

„Viņa šeit nav; Viņš ir augšāmcēlies”. Debesu sūtņi pirmāmkārtām sludina, ka Jēzus „šeit nav”. Dieva Dēls nepalika kapā, jo nebija iespējams, ka nāve valdītu pār Viņu (sal. Ap.d. 2,24), un kaps aizturētu „Dzīvo” (sal. Ap.d.1,18), kas ir pats dzīvības avots. Līdzīgi kā Jonass zivs vēderā, tā arī krustā piesistais Kristus bija ieslēgts zemes klēpī (sal. Mt 12,40) viena sabata laikā. Patiesībā sabata diena bija „lieli svētki”, raksta evaņģēlists Jānis (sal, 19,31): vislielākie svētki vēsturē, jo tajos „sabata Kungs” (sal. Mt 12,8) pabeidza radīšanas darbu (sal. Rad 2, 1-4), vedot cilvēku un visu kosmosu uz brīvību un Dieva bērnu godību (sal. Rad 8,21). Pabeidzot šo neparasto darbu, Viņa mirstīgā miesa tika piepildīta ar Dieva dzīvinošo elpu un Viņš augšāmcēlās godībā, izejot no aizslēgtā kapa. Tādēļ eņģeļi sludina: „Viņa šeit nav”: Viņš nevar būt kapā. Kristus staigāja pa šo zemi, un tāpat kā visi noslēdza savu ceļu kapā, taču Viņš uzvarēja nāvi, tīras mīlestības aktā atvēra zemi, atvēra to debesīm.

Caur Kristību, kas mūs vieno ar Kristu, Viņa augšāmcelšanās kļuva arī par mūsu augšamcelšanos. To sludināja pravietis Ezehiels: „Lūk, es atvēršu jūsu kapus un jūs izvedīšu no jūsu kapiem, mana tauta, un ievedīšu jūs Izraēļa zemē” (Ez 37,12). Lieldienās šie pravietiskie vārdi iegūst īpašu nozīmi, jo tieši šodien īstenojas Radītāja apsolījums; šodien, nemiera un nedrošības pārņemtajā laikmetā, no jauna pārdzīvojam augšāmcelšanās notikumu, kas pārveidoja mūsu dzīvi, izmainīja cilvēces vēsturi. Augšāmceltajā Kristū meklē cerību arī tie, kuri pat neapzinās par to, kuri vēl aizvien atrodas ciešanu un nāves varā.

Lai augšāmceltā Kristus Gars dāvā mierinājumu un drošību Āfrikas tautām, īpaši Darfūras iedzīvotājiem, kuri pārdzīvo humanitāru traģēdiju, kas vairs nav izturama; tāpat arī visām tautām, kas dzīvo Lielo Ezeru reģionā, kur vēl aizvien nav sadzijušas daudzas rētas; daudzu Āfrikas valstu iedzīvotājiem, kuri ilgojas pēc miera, taisnības un labklājības. Lai Irākā miers beidzot uzvar nežēlīgo vardarbību, kas sēj aizvien jaunus upurus. No visas sirds vēlu mieru arī tiem, kas ierauti konfliktā Svētajā Zemē, un aicinu visus uz pacietīgu un stingru dialogu, kas palīdzēs pārvarēt gan senus, gan jaunus šķēršļus, novērsīs kārdinājumus atriebties un audzināt jauno paaudzi savstarpējai cieņai. Lai starptautiskā kopiena, kas atbalsta Izraēlas tiesības uz mierīgu pastāvēšanu, palīdz palestīniešu tautai izturēt provizoriskos dzīves apstākļus un veidot labāku nākotni, cenšoties panākt konstitucionālu valsts struktūru. Lai augšāmceltā Kristus Gars mudina Latīņamerikas valstis ar jaunu degsmi censties uzlabot dzīves apstākļus miljoniem iedzīvotāju, iznīdēt personu sekvestrācijas postu, kā arī stiprināt demokrātisko institūciju darbību izlīgšanas un darbīgas solidaritātes garā. Runājot par kodolieroču radīto starptautisko krīzi, vēlu, lai nopietnās un godīgās sarunās tiktu panākta savstarpējā sapratne, lai valstu un starptautisko organizāciju vadītāji censtos panākt mierīgu līdzāspastāvēšanu nāciju, kultūru un reliģiju starpā, kas pasaulē mazinātu terorisma draudus.

Lai augšāmceltais Kungs palīdz mums izjust Viņa dzīvības, miera un brīvības spēku. Šodien uz visiem attiecas vārdi, ar kuriem Lieldienu rītā eņģelis mierināja satraukto sieviešu sirdis: „Nebaidieties! (...) Viņa šeit nav. Viņš ir augšamcēlies! (Mt 28, 5-6). Jēzus ir augšāmcēlies un dāvā mums mieru; Viņš pats ir miers. Tādēļ Baznīca atkārto: „Kristus augšāmcēlies – Christós anésti”. Lai trešās tūkstošgades cilvēce nebaidās atvērt Viņam sirdis. Kristus Evaņģēlijs piepilda ilgas pēc miera un laimes, kas ir katra cilvēka sirdī. Tagad Kristus dzīvo un iet kopā ar mums. Apbrīnojams mīlestības noslēpums! Christus resurrexit, quia Deus caritas est! Alleluia!








All the contents on this site are copyrighted ©.