„Trīs svētajās dienās mēs svinam Kristus Ciešanu, Nāves un Augšāmcelšanās noslēpumu.
Lai tas ir žēlastības un atgriešanās laiks. Novēlu jums priecīgu tikšanos ar augšāmcēlušos
Kristu” – vispārējās audiences laikā teica Benedikts XVI.
Pāvests plaši runāja par Trīs svēto dienu nozīmi. Tās ir visa liturģiskā gada kulminācija.
Lielās Ceturtdienas, Piektdienas un Lieldienu Vigilijas liturģijā svinēsim Kunga Ciešanu,
Nāves un Augšāmcelšanās noslēpumu. Tās ir dienas, kas mūs aicina sekot Kristum, apzinoties,
ka Viņš mūs mīl un atdeva savu dzīvību mūsu dēļ. Tā ir Dieva mīlestības uz cilvēku
augstākā izpausme – sacīja Benedikts XVI.
Lieldienu Trīs svētās dienas sākas ar in Cena Domini liturģiju, kas tiek svinēta Lielās
Ceturtdienas vakarā – skaidroja pāvests. Lielajā Piektdienā – gavēņa un gandares dienā
– kontemplējam un godinām krustā piesisto Kristu. Baznīcās tiek lasīts Kunga Ciešanu
apraksts un atskan Zaharija vārdi: „Tie raudzīsies uz Viņu, ko tie pārdūruši”. Pestītāja
caurdurtajā sirdī – raksta apustulis Pāvils – ir noslēpti „visi gudrības un zinātnes
dārgumi”. Tādēļ viņš pārliecinoši var tiekt, ka nevēlas zināt neko citu kā vienīgi
Jēzu Kristu. Patiesi: krusts atklāj mīlestības „platumu, garumu, augstumu un dziļumu”,
kas pārspēj katru saprašanu un mūs piepilda ar „Dieva pilnību”. Kristus krusts – raksta
svētais Leons Lielais – ir „visu svētību un žēlastību avots”.
Turpinot katehēzi, pāvests uzsvēra, ka Lielajā Sestdienā vienosimies ar Mariju, lai
kopā ar viņu sagaidītu augšāmcelšanās dienas rītausmu. Lieldienu Vigilijā katehumeni
saņems Kristības sakramentu. Kopā ar viņiem priecāsimies par Kristus uzvaru pār nāvi.
Vispārējā audiencē, kas notika svētā Pētera laukumā, piedalījās vairāk nekā 40 tūkstoši
svētceļnieku no dažādām pasaules valstīm. Viņu vidū bija arī Ļubļinas katoļu universitātes
teoloģijas fakultātes studenti. Pāvesta katehēzi noklausījās arī Beļģijas karaļa Baldovīna
atraitne Fabiola. Jau ziņots, ka 1. aprīlī pāvests Benedikts XVI pieņēma Beļģijas
karaļpāri Albertu un Paulu.