Marija - ticības paklausības un svētuma piemērs

Līdz ar Marijai nestās enģeļa vēsts pasludināšanu sākās laika piepildījums. Baznīca mūs aicina pārdomāt vislielāko notikumu cilvēces vēsturē: Dieva Vārds tapa cilvēks. Caur Jaunavu Mariju Dievs pieņēma cilvēka dabu. Tie ir Kunga pasludināšanas svētki: eņģelis Gabriēls stiedzas pie Marijas, lai pasludinātu, ka Dievs viņu ir izvēlējis par sava Dēla Māti. Loreto pilsētas katedrālē ticīgie godina Nazaretes māju, kur norisinājās šis lielais notikums. Pie mikrofona aicinājām kapucīnu tēvu Marzio Kalletti.

VR: Kāda ir Kunga pasludināšanas svētku nozīme?

Marzio Kalletti: Tā bija neparasta, unikāla tikšanās. Tikšanās starp Dievu un cilvēku. Tikšanās, kas izmainīja vēstures gaitu: cilvēkam tika dāvāta iespēja atrast savu patieso, autentisko seju. Jēzū Kristū tika atvērts pestīšanas horizonts... Šie svētki saucās “Kunga pasludināšana”. Bez šaubām, visā šajā notikumā svarīga loma bija arī Marijai. Nazaretes mājā notika eņģeļa Gabriela un Marijas saruna. Tā notika šīs svētās mājas mūros, kurus sargājām un godinām Loreto.

VR: Marija atbildēja eņģelim: “Lūk, es esmu mana Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda”. Šī frāze ebreju valodā nozīmē Amen.

Marzio Kalletti: Jā, mēs esam uz tiem pašiem viļņiem. Amen ir Marijas apstiprinājums, piekrišana, apsolījums, paklausība. Tieši tas, ko viņa pauž savā atbildē eņģelim: “Lūk, lai man notiek pēc tava vārda”. Viņas atbilde bija ticības paklausība, kas briedumu sasniedza sarunā ar Dieva sūtni. Tā bija brīva atbilde. Tas bija Marijas ticības un paļāvības akts.

VR: Ko šis notikums nozīmē šodien?

Marzio Kalletti: “Vēsturiskā” pasludināšana notika telpā un laikā. Svētais Pāvils mums saka: “kad piepildījās laiks Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievietes”. Taču Kungs atklājas arī šodien. Varam teikt, ka ikreizes, kad cilvēks klausās Dieva vārdu un cenšas saprast dievišķo gribu... notiek jauna pasludināšana, notiek jauna iemiesošanās. Kad cilvēks tiekas ar Dievu viņš saņem pestīšanas žēlastību.

VR: No Marijas vārdiem, teiktajiem eņģelim, radās rožukroņa pirmā daļa. Kur un kā mēs varam iemācīties lūgties labi?

Marzio Kalletti: Rožukroni jāskaita bez liekiem vārdiem. Tā ir kontemplatīva lūgšana. Par to savā apustuliskajā vēstulē “Rosarium Beatae Virginis Mariae” mums atgādināja Jānis Pāvils II. Viņš uzsvēra, ka skaitīt rožukroni nozīmē “kontemplēt Kristus vaigu ar Marija sirdi”. Kad lūdzamies ar sirdi mūs neiekrītam liekvārdībā. Ja lūgšanas vārdiem, kas izteikti ar lūpām, seko sirds, kas mīl, tad tas nozīmē, ka mēs kontemplējam Kristu. Tajā pašā laikā kopā ar mums ir arī Marija. Šī lūgšana iezīmēja kristiešu kopienas garīgo ceļu. Tādēļ ir svarīgi iet kopā ar brāļiem un māsām, kas veidoja XX gadsimta vēsturi: Jāni Pāvilu II, Māti Terēzi no Kalkutas, tēvu Pio, Džordžo La Pira, māsu Lūciju no Fatimas, Don Džussani un citiem...

VR: Šodienas kristieši tāpat kā vakar ir aicināti sludināt Dievu, kas nāk, lai atpestītu pasauli.

Marzio Kalletti: Katoliskā Baznīca pēc savas dabas ir misionāra. Tā saņēma Kristus sūtību “iet un sludinat visiem labo vēsti”. Bet kādu vēsti? Tēva, kas Jēzū Kristū atpestī cilvēku, vēsti... Jēzus ir cilvēka vienīgais Pestītājs “vakar, šodien un mūžīgi”. Pasludināšanas notikumam jāatbalsojas visās pasaules malās, jāsasniedz mūsdienu cilvēks, un to ir jāveic mums! Ar dedzību un prieku! Līdzīgi kā eņģelis arī mums ir jāsludina, un to jādara ne tik daudz ar vārdiem, cik ar savas dzīves piemēru. Kad 1979. gadā Jānis Pāvils II ieradās vizītē Asīzē, viņš pie svētā Franciska kapa lūdzās: “Francisk, tu, kas tuvināji Kristu sava laika cilvēkam, palīdzi arī mums tuvināt Kristu mūsdienu cilvēkam”. Veronas kongress, kuram intensīvi gatavojas Itālijas Baznīca, būs jaunas “pasludināšanas” brīdis. Itālijas Baznīcai jākļūst par augšāmceltā Kristus liecinieci. Viņš ir cerība pasaulei. Ceru, ka tas šis notikums veicinās mūsu sabiedrības garīgo atjaunošanos.

G. Peduto/tulkoja Silvija Krivteža