2006-03-14 14:19:55

Roma: Armēņu katoļu Baznīcas sinode


No 13. līdz 20. martam Romā norisinās Armēņu katoļu Baznīcas Sinodes pastāvīgās padomes rīkotā sanāksme. Tā notiek svētā Nikola no Tolentino baznīcā, kas atrodas netālu no armēņu kolēģijas. Šodien pasaulē ir vairāk nekā septiņi miljoni armēņu katoļu, kuri dzīvo Armēnijā, Krievijā, Grūzijā, Tuvējo Austrumu reģionā, Centrālamerikā un vairākās Eiropas valstīs.

Armēnijas Baznīcu pārvalda divi katolikosi un divi patriarhi. Ečmiadzinas (Armēnija) un Cilīcijas (Libānas) katolikosi ir garīgā autoritāte un atbalsta punkts pasaulē dzīvojošajiem armēņiem. Jeruzālemes un Stambulas patriarhāti ir vietējās Baznīcas.

1991. gadā Armēnija atguva valsts neatkarību. Armēņu apustuliskās Baznīcas vadītāja rezidence atrodas Erevānas pievārtē. Šodien to vada katolikoss Karekins II. Jeruzālemes armēņu patriarhs Tirhoms II ir viens no trīs Svētās Zemes kustodijiem. Konstantinopoles armēņu patriarhāts nodibināts 1416. gadā. Tam bija nozīmīga loma armēņu Baznīcas vēsturē. Šodien to vada Viņa Svētība Mesrobs II.

2001. gadā armēņu tauta svinēja savas kristietības 1700 gadu jubileju. Šajā sakarā Cilīcijas katolikoss Nerses Bedros XIX svētā Pētera bazilikā Vatikānā kopā ar pāvestu Jāni Pāvilu II vadīja armēņu rita liturģiju. Jubilejas ietvarā Svētais tēvs publicēja apustulisko vēstuli par armēņu tautas atgriešanās vēsturi.

Kristietību atnesa svētais Gregorijs, saukts, par Apgaismotāju, jo 301. gadā armēņu tautu apgaismoja ar kristīgās ticības gaismu. Armēnijas karalis Tiridate III, pieņēmis kristību, lika nokristīt arī visus savas ģimenes locekļus, un palīdzēja Gregorijam sludināt kristīgo ticību, kas tika pieņemta par valsts oficiālo reliģiju. Tādā veidā Armēnija kļuva par pirmo kristīgo valsti pasaulē.

Viena no tumšākajām vēstures lappusēm bija 1915. gadā veiktais genocīds. Armēņu vajāšanu Rietumarmēnijā sāka nacionāli radikālā partija Jaunie turki, kas bija gāzusi sultānu un mēģināja saglābt Pirmajā pasaules karā brūkošo Osmaņu impēriju, kurā dzīvoja arī divi miljoni armēņu. Genocīdā bojā gāja vairāk nekā pusotra miljona armēņu. Viņu vidū bija 8 bīskapi, 111 priesteri, 53 garīgās māsas un apmēram 80 tūkstoši kristīgo laju.

sk/Sedoc







All the contents on this site are copyrighted ©.