Benedikts XVI: kristīgā misija ir patiess Dieva tautas aicinājums
Lielā, apmēram 1000 cilvēku sastāvā Vatikānā sestdien bija ieradušies Tautu evaņģelizācijas
kongregācijas rīkotās konferences dalībnieki. Konference ir veltīta Vatikāna II koncila
dekrēta Ad gentes 40 gadu atcerei.
Pāvests teica, ka līdz ar dekrēta
Ad gentes apstiprināšanu 1965. gada 7. decembrī, Baznīcas misijai tika piešķirts
jauns impulss. Tika labāk izcelti misionārā darba teoloģiskie pamati, kā arī misijas
vērtība un aktualitāte pasaules pārveidošanās procesu priekšā.
Svētais tēvs
uzsvēra, ka paklausot Kristus aicinājumam, kas savus mācekļus sūtīja sludināt Evaņģēliju
visām tautām, kristīgā kopiena arī šodien ir aicināta nākt pie trešā gadu tūkstoša
sievietēm un vīriešiem, lai darītu viņiem zināmu evaņģēliskās vēsts patiesību, un
tādējādi, atvērtu tiem pestīšanas ceļu. Pāvests piebilda, ka šis nav vis kāds fakultatīvs
pienākums, bet gan patiess Dieva tautas aicinājums. Tas ir pienākums, ko uzticējis
Jēzus Kristus.
Turpinot uzrunu, Benedikts XVI norādīja, ka Baznīcas misijas
sakne ir Dieva trīsvienīgā dzīve. No dievišķajām personām mīlestība plūst uz cilvēci.
Viss izriet no debesu Tēva sirds, kurš tik ļoti mīlēja pasauli, ka deva tai savu Vienpiedzimušo
Dēlu, lai visi, kas tic Viņam, nemirst, bet iegūst mūžīgo dzīvību. Caur Iemiesošanās
noslēpumu, Vienpiedzimušais Dēls kļuva par autentisko un augstāko vidutāju starp Dievu
un cilvēkiem. Viņā, kas nomira un augšāmcēlās, Tēva apredzības maigums sasniedz katru
cilvēku tādos veidos, kādus pazīst vienīgi Viņš. Baznīcas uzdevums ir nemitīgi sludināt
šo dievišķo mīlestību, pateicoties Svētā Gara dzīvinošajai darbībai. Tieši Gars pārveido
ticīgo dzīvi, atbrīvojot tos no grēka un nāves verdzības un padarot par Dieva žēlsirdīgās
mīlestības lieciniekiem, jo Dievs savā Dēlā vēlas apvienot cilvēci vienā ģimenē.
Kopš
saviem pirmsākumiem kristīgā tauta ir apzinājusies, cik svarīgi ir būt šīs mīlestības
dalībniekiem ne tikai pašiem, bet arī tiem, kuri Kristu vēl nepazina. Tāpēc kristieši
vienmēr ir bijuši misionāri. Pāvests uzsvēra, ka šodien misionāro darbību ir nepieciešams
pastiprināt vēl vairāk, jo to ir palēninājušas antropoloģiskās, kultūras, sociālās
un reliģiskās izmaiņas.
„Baznīca šodien ir aicināta saskarties ar jauniem
izaicinājumiem un tai ir jābūt gatavai vest dialogu ar atšķirīgām kultūrām un reliģijām,
kopā ar visiem labas gribas cilvēkiem cenšoties celt mierīgu sadzīvi starp tautām.
Missio ad gentes lauks šodien ir kļuvis krietni plašāks nekā agrāk un tas vairs
nav nosakāms, vadoties vienīgi pēc ģeogrāfiskiem un juridiskiem apsvērumiem. Dieva
tautas misionārās darbības mērķis nav vienīgi tālu zemju tautas, bet arī sabiedrības
un kultūras vide, un jo īpaši cilvēku sirdis tepat blakus. Tas ir mandāts, kura izpildei
ir nepieciešama pacietība un tālredzība, drosme un pazemība, ieklausīšanās Dievā un
modra „laika zīmju” izšķiršanas spēja,” teica pāvests.