Starpreliģiju draudzības pieredze Deir Mar Musas klosterī

Deir Mar Musā, Sīrijas tuksnesī dzīvo neliela, taču ļoti savdabīga mūku kopiena, ko nodibinājis Romas jezuīts Paolo Daloļjo (Dall’Oglio). Kopienas mērķis ir veidot draudzības tiltus ar islama reliģijas piederīgajiem. Deir Mar Musa ir lūgšanu un evaņģēliskās vienkāršības vieta, kurā var izbaudīt „ābramisko” viesmīlību. Tā ir iecerēta kā kristiešu un musulmaņu sadraudzības vieta, jo šādu attiecību trūkums joprojām sāpīgi tiek izjusts daudzās pasaules valstīs.
 
Deir Mar Musas starpreliģiju dialoga centrā, kurā dzīvo gan vīrieši, gan sievietes – abu minēto reliģiju piederīgie, garīgais paaicinājums sastāv galvenokārt no lūgšanas un dalīšanās pieredzē. 1300 metru augstumā, Nebekas austrumu kalnos, kristieši un musulmaņi katru dienu mācās dzīvot kopā.
 
Iecere izveidot kristiešu un musulmaņu jaukto reliģisko kopienu jezuītam Paolo Daloļjo radās 1982. gadā, kad viņš Deir Mar Musā apmeklēja VI gadsimta klostera drupas. Itālietis Paolo Daloļjo, kas reliģiskā paaicinājuma dēļ, ir atstājis pārticīgu dzīvi savas dižciltīgās dzimtas ietvaros, toreiz bija viens no gados visjaunākajiem islama ekspertiem pasaulē. Divus gadus pēc priestera svētību saņemšanas sīru katoļu ritā, Paolo ķērās pie senā klostera restaurācijas. 1991. gadā kopā ar vienu no Aleppo diakoniem, Jaku Muradu, viņš uzsāka veidot sirdī izloloto starpreliģiju klosteri. Šobrīd tiek gaidīts Vatikāna apstiprinājums.
 
„Mēs vēlamies liecināt, ka kristieši un musulmaņi spēj dzīvot kopā un dalīties cits ar citu. Vēlamies veidot publisku telpu, kur svētums tiek atzīts tā daudzveidībā un kur tas tiek sirsnīgi pieņemts un var harmoniski izpausties”, saka tēvs Paolo. Viņš piebilst, ka ir svarīgi piešķirt patieso vērtību dažādām reliģiskajām tradīcijām to daudzveidībā.
 
Deir Mar Musas klosteri apmeklē visu kontinentu pārstāvji, starp tiem daudzi jaunieši. Daži izvēlas šeit palikt, citi ik pa brīdim iegriežas, lai izbaudītu garīgo dzīvi. Liela uzmanība klosterī tiek veltīta kristīgā islamologa Luī Masiņjona darbiem. Viņa garīgās pārdomas kopienai ir nemitīgas iedvesmas avots. Bez tam nozīmīgs garīgās identitātes piedāvājums ir rodams Šarla de Fuko atstātajā mantojumā. Šis eremīts un misionārs, kas dzīvoja musulmaņu cilts tuaregu vidū, pagājušā gada 13. novembrī tika pasludināts par svētīgu.
 
Deir Mar Musa ir privileģēta Tuvo Austrumu dabas un sabiedrības scenārija vieta. Tēvs Paolo Daloļjo stāsta, ka Sīrija vairāk nekā citas zemes ir kļuvusi lieciniece Irākas tautas ciešanām, jo šeit ierodas liels daudzums bēgļu. Daudzi satiktie irākieši stāsta, ka viņi ir devušies prom no dzimtenes, lai rastu drošību ne tik daudz sev, cik saviem bērniem.
 
„Irākas demokrātisko procesu draud iedragāt civilizāciju sadursmes loģika,” saka tēvs Paolo. Arābu šiīti Irākas krīzē rod milzīgu iespēju sevis apliecināšanai. Pilsoņu kara risks Irākā ir pavisam reāls, vēl jo vairāk - šobrīd tas jau ir aktuāls. Diemžēl jautājums par starptautisko kolektivitāti genocīda režīma priekšā, kas tika apspriests sākot no 90. gadiem, joprojām paliek neīstenots.
 
Tēvam Paolo ir kas sakāms arī par Palestīnas-Izraelas attiecībām. „Palestīna, kādu bija iztēlojies Šarons un ko apkaro visradikālākais sionistu kustības atzars, šķiet tik dzīvotsnespējīga, ka ir aplami domāt par ilgstošu risinājumu”, viņš saka, vienlaikus atzīstot, ka īstermiņa periodam nav citas alternatīvas. Paliekot vienīgi cerība, ka Šarona uzceltais mūris reiz sagrūs tāpat kā Berlīnes mūris.
 
Runājot par Sīriju, kur dzīvo starpreliģiju mūku kopiena, tēvs Paolo stāsta, ka lielākā sīriešu daļa šobrīd saprot, ka ir jāizvairās no asinspirts, par kādu ir pārvērsta Irāka. Pozitīvu Sīrijas attīstību nebūs iespējams sasniegt citādi, kā veidojot dialogu starp dažādiem islama novirzieniem.
 
Tai pašā laikā dialoga un reliģiskās sadarbības laboratorijā, kāda ir Deir Mar Musas kopiena, nemitīgi tiek radīti jauni plāni un noris aktīva darbība. Vasarā paredzēts atsākt arheoloģiskos izrakumus senajā klosterī. Nesen pabeigta bibliotēkas jaunās lasītavas izveide. Tiek iekārtots arī neliels suvenīru veikals, kam jākļūst par pirmo apmeklētāju un tūristu uzņemšanas vietu. Tēva Daloļjo nākotnes „sapņos” ietilpst Nacionālā parka izveide Klostera ielejā, kur būtu vieta kristiešu baznīcai un musulmaņu mošejai. Vēl tiek sapņots arī par divu citu – Golanas ekoloģiskā un Hermonas kultūras parku veidošanu kopā ar Jordāniju un Libānu.
 
Šobrīd klosterī tiek izstrādāts projekts svētceļnieku maršrutam „Ābrama ceļš no Mezopotāmijas uz Svēto Zemi”. Šai maršrutā tiks iekļauts arī Deir Mar Musas klosteris, kas vēlas būt atvērts jebkuram labas gribas cilvēkam.
 
iš