Svētā Pētera katedras svētkos pāvests nosauca 15 jaunu kardinālu vārdus. Viņu vidū
ir arī Albano diecēzes pensionētais arhibīskaps
Agostino Vallini.
Līdz šim viņš veica Apustuliskās Signatūras Augstākās Tiesas prefekta pienākumus.
Vallini dzimis 1940. gada 17. aprīlī Poli pilsētā, Tivoli diecēzē. 1964. gadā iesvētīts
par priesteri. Pēc 25 gadiem viņš kļuva par Neapoles diecēzes palīgbīskapu.
Starp jaunajiem kardināliem ir arī Jozefa Ratcingera pēctecis, amerikāņu tautības
arhibīskaps
Viljams Levada.
69 gadus vecais monsinjors ir Ticības Mācības kongregācijas prefekts. Viņš dzimis
1936. gada 15. jūnijā Longbīčas pilsētā, Losandželosas pavalstī. Pēc Garīgā semināra
pabeigšanas 1958. gadā viņš ierodas Romā. Šiet iegūst teoloģijas doktora grādu Pontifikālajā
Gregora universitātē. Par priesteri iesvētīts 1961. gadā. Nākamos piecus gadus viņš
strādāja dažādās Losandželosas arhidiecēzes draudzēs.
1976. gadā priesteris Viljams Levada tiek nominēts par Ticības Mācības kongregācijas
locekli. Strādājot Vatikānā, viņš pasniedza arī teoloģiju Pontifikālajā Gregoga universitātē.
1983. gadā pāvests viņu nominēja par Losandželosas palīgbīskapu, bet trīs gadus vēlāk
par Portlendas arhibīskapu. Šos pienākumus viņš veica deviņus gadus. 1995. gada beigās
viņš kļuva par Sanfrancisko arhibīskapu. Pēc desmit gadiem pāvests Benedikts XVI arhibīskapu
Levada nominēja par Ticības Mācības kongregācijas prefektu.
Pirms pieciem mēnešiem Benedikts XVI nominēja monsinjoru
Horke Liberato Urosa Savino
par Venecuēlas galvaspilsētas Karakasas arhibīskapu. Arī viņa vārds ir jauno kardinālu
sarakstā. Viņš dzimis 1942. gada 28. augustā Karakasā. Ieguvis teoloģijas doktora
grādu Toronto universitātē. Veica profesora un vēlāk arī svētās Rozes no Limas Garīgā
semināra rektora pienākumus. 1982. gadā Jānis Pāvils II viņu nominēja par Karakasas
palīgbīskapu, bet 1990. gadā par Valensijas arhibīskapu.