Arhibīskaps Maikls Fitcdžeralds: pasaules valstīm jāiet pilnīgas reliģijas brīvības
virzienā
Līdzšinējais pontifikālās Starpreliģiju dialoga padomes prezidents, arhibīskaps Maikls
Fitcdžeralds turpmāk veiks apustuliskā nuncija pienākumus Ēģiptē un apustuliskā delegāta
pienākumus Arābu valstu līgā. Pirms atstāt Romu, viņš sniedza interviju Vatikāna radio.
Jautāts par prioritātēm dialogā ar islama pasauli, Maikls Fitcdžeralds atbildēja:
„Domāju, ka pirmkārt, tā ir sapratne, jo Rietumzemēs un daudzviet citur pasaulē cilvēku
priekšstats par islamu ir diezgan vājš. Ir jāprecizē daudzas lietas, tāpat arī jāmāk
atšķirt dažādus islama novirzienus.”
Runājot par islama fundamentālismu, Svētā
Krēsla diplomāts teica, ka tas ir balstīts uz lietu vienkāršošanu. Parasti tiek ņemta
kāda ideja un absolutizēta, nemaz neievērojot, ka šī pasaule nav krāsota vienīgi baltās
vai melnās krāsās, bet ka pastāv arī dāžadas nokrāsas. „Taču tas prasa izglītības
darbu…,” piebilda arhibīskaps.
Uz jautājumu, ko pasaulei māca gadījums ar
Muhameda kariķēšanu presē, viņš uzsvēra, ka lietas, kas saistās ar reliģiju, reliģiskajiem
simboliem un personām, ir pelnījušas cieņu.
Raugoties uz nākotnē veicamajiem
uzdevumiem, bijušais pontifikālās Starpreliģiju dialoga padomes prezidents pastāstīja,
ka pirmkārt, viņam būs jāpārstāv un jāiepazīstina ar Svētā Krēsla nostāju Ēģiptes
valdība, otrkārt, jāveic pāvesta sūtņa pienākumi Ēģiptes katoļu Baznīcā, kā arī veidojot
ekumeniskās attiecības ar citām Ēģiptes kristīgajām konfesijām. Treškārt, veicot Svētā
Krēsla delegāta pienākumus Arābu valstu līgā, būs jāuztur kontakti ar šo valstu pārstāvjiem.
Tas ir nepieciešams galvenokārt tāpēc, lai rūpētos par šais valstīs dzīvojošajiem
kristiešiem.
Islama zemēs daudzas kristīgās kopienas saskaras ar grūtībām
savas reliģiskās piederības dēļ. Dažviet tiek liegta arī reliģijas brīvība. Arhibīskaps
Fitcdžeralds uzsvēra, ka ir nepieciešams atgriezties pie cilvēka pamattiesībām – tiesībām
baudīt cilvēka cieņu un reliģijas brīvību. Svētā Krēsla diplomāta pienākumos ietilps
kontaktēties ar dažādiem cilvēkiem, lai labāk apzinātu vietējo situāciju, iepazītos
ar grūtībām un meklēt tām risinājumu. Arhibīskaps piebilda, ka viņaprāt, ir nepieciešama
arī reliģisko līderu – Baznīcas klēra, kā arī imamu izglītošana reliģiskā plurālisma
garā.
Uz jautājumu – kā panākt savstarpēju cieņu no musulmaņu puses, ievērojot
faktu, ka Rietumos islama piekritējiem ir ļauts brīvi paust savu ticību, jaunais Svētā
Krēsla sūtnis Ēģiptē un Arābu valstu līgā norādīja, ka vārds „savstarpējs” šai gadījumā
nav visatbilstošākais, jo tas liek domāt „dots devējam atdodas” kategorijās. Diplomāts
atcerējās, ka bijušais Itālijas prezidents Skalfaro, piedaloties mošejas atklāšanas
ceremonijā Romā, sacīja, ka vēlētos sagaidīt, nevis pieprasīt, lai visās valstīs būtu
pilnīga reliģijas brīvība, jo tas ir pilsoniskais pienākums un civilizācijas pierādījums.
Arhibīskaps Fitcdžeralds teica, ka šis ir virziens, kurā būtu jāiet pasaules valstīm.