Pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” pāvests piemin svēto atstāto tuvākmīlestības piemēru

Svētdien uz lūgšanu „Kunga eņģelis” kopā ar pāvestu bija pulcējušies daudzi Romas un ārzemju ticīgie. Tradicionālajā uzrunā pirms lūgšanas, Benedikts XVI runāja par tuvākmīlestības piemēru, ko visai Baznīcai ir atstājuši svētie. Pāvests teica, ka dažādos veidos – tūkstošiem toņkārtās svētie ir dziedājuši himnu Mīlestības Dievam. Baznīcas liturģijā dažādu svēto piemiņa tiek svinēta katru dienu. Tā piemēram, šais dienās atceramies apustuli Pāvilu, viņa mācekļus Timoteju un Titu, svēto Andželu Meriči, svēto Akvīnas Tomu, svēto Jāni Bosko. Šie svētie atšķiras cits no cita. Pirmie pieder Baznīcas sākumiem un bija pirmās evaņģelizācijas veicēji-misionāri, svētais Akvīnas Toms, kas dzīvoja viduslaikos, ir katoļu teologu piemērs. Kristū viņš saskatīja visaugstāko patiesības un mīlestības sintēzi. Andžela Meriči Renesanses laikmetā piedāvāja svētuma ceļu tiem, kas dzīvoja laiciskā vidē. Jānis Bosko jau mūsdienu laikmetā uzņēmās nabadzīgo bērnu un bāreņu aprūpi un kļuva viņiem tēvs un skolotājs.
 
Turpinot, pāvests piebilda: „Patiesībā, visa Baznīcas vēsture ir svētuma vēsture, ko iedvesmo vienīgā Mīlestība, kas izriet no Dieva. Tikai ar pārdabisko žēlsirdību, līdzīgi tai, kas izriet no Kristus sirds, ir izskaidrojama vīriešu un sieviešu reliģisko ordeņu un kongregāciju, kā arī citu konsekrētās dzīves formu rašanās gadsimtu gaitā.”
 
Pāvests Benedikts XVI atgādināja, ka savā pirmajā enciklikā „Deus caritas est” viņš ir nosaucis vairākus svētos, kas ir kļuvuši plaši pazīstami pēc paveiktajiem tuvākmīlestības darbiem. Tie ir Jānis no Dieva, Svētais Kamils de Lellis, Vincents no Paulas, Luīze de Marillaka, Džuzepe Kottolengo, Luidži Orione, Terēze no Kalkutas.
 
Svētais tēvs piebilda, ka šis vīriešu un sieviešu saraksts, kurus ir iedvesmojis Kristus Gars, darot tos par evaņģēliskās mīlestības paraugiem, liek apzināties konsekrētās dzīves nozīmi kā tuvākmīlestības izteiksmi un skolu.
 
Pāvests atgādināja, ka Vatikāna II koncils ir uzsvēris, ka Kristus atdarināšana šķīstībā, nabadzībā un paklausībā ir vērsta uz mīlestības pilnības sasniegšanu. Lai izgaismotu konsekrētās dzīves nozīmi un vērtību, 2. februārī – Kunga prezentācijas svētkos, Baznīca atzīmēs arī Konsekrētās dzīves dienu.
 
Benedikts XVI paziņoja, ka 2. februāra pēcpusdienā, tāpat, kā to savulaik darīja pāvests Jānis Pāvils II, viņš vadīs Svēto Misi Vatikāna bazilikā. Uz šiem svētkiem jo īpaši tiek aicinātas konsekrētās dzīves personas, kas dzīvo Romā.
 
Pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” uzsākšanas, Svētais tēvs aicināja pievērsties Vissvētākajai Marijai, mīlestības spogulim. Viņš novēlēja, lai Marijas mātišķās palīdzības atbalstīti, kristieši un jo īpaši, konsekrētie un konsekrētās varētu priecīgi kalpot saviem līdzcilvēkiem un staigāt svētuma ceļus.
 
Pēc lūgšanas „Kunga eņģelis”, pāvests atgādināja, ka 29. janvārī Pasaulē tika atzīmēta lepras slimnieku diena. Šo tradīciju pirms 50 gadiem uzsāka Rauls Follero un šodien to turpina apvienības, kas gūst iedvesmu no viņa paveiktā darba. Pāvests kavējās domās pie tiem, kas šodien cieš no lepras. Viņš teica, ka lepra ir vislielākā un plašākā ļaunuma – nabadzības simptoms. Svētais tēvs aicināja nāciju atbildīgos vienot spēkus, lai pārvarētu šo ļaunumu, kas vēl joprojām skar lielu cilvēces daļu.
 
Atvadoties, pāvests dažādās pasaules valodās sveica klātesošos svētceļniekus. Starp viņiem bija arī Svētā tēva tautieši no Vācijas, kā arī vāciski runājošie ticīgie no Austrijas un Šveices. Viņus uzrunājot, pāvests teica: „Ar priecīgu sirdi sveicu vāciski runājošos svētceļniekus un Romas apmeklētājus. Dārgie draugi, Dievs ir mīlestība. Kad mēs saprotam Dieva mīlestības atbildi vismaz uz vienu no mūsu dzīves pamatjautājumiem, mūsu priekšā paveras plašāki apvāršņi. Vēlu jums visiem dziļi izprast Dieva mīlestību uz cilvēkiem.”
 
Svētā Pētera laukumā bija arī svētceļnieki no Polijas. Viņiem veltītajā uzrunā pāvests pieminēja Horžovā, Katovices apkaimē notikušo traģēdiju. Tās upurus viņš novēlēja Dieva žēlsirdīgajai apredzībai un apliecināja līdzjūtību viņu piederīgajiem.
 
Sestdien, 28. janvārī Horžovā sabruka liela izstāžu paviljona jumts. Nelaimes brīdī paviljonā atradās daudzi cilvēki. No notikuma vietas tiek ziņots, ka bojā gājuši 67 cilvēki un 141 ievainots. Šis notikums tiek vērtēts arī kā viens no vistraģiskākajiem mūsdienu Polijā.
 
iš