22. janvārī aprit 500 gadi kopš Šveices gvardes dibināšanas. Piektdien, divas dienas
pirms šīs nozīmīgās jubilejas, Šveices gvardi, savukārt atzīmēja sava debesīgā aizbildņa
svētā Sebastiana svētkus. Svēto Misi svinēja pontifikālās Sociālo komunikāciju padomes
prezidents, arhibīskaps Džons Folijs. Homīlijā viņš norādīja uz pazīstamo svētā Sebastiana
attēlu, uz daudzajām bultām, kuras caururbušas svētā ķermeni. Tiek uzskatīts, ka moceklis
Sebastians nemira vis no šo bultu radītajiem ievainojumiem, lai arī tie bija ļoti
sāpīgi, bet gan citā, tiesa, nezināmā, moceklības veidā.
Vēršoties pie Šveices gvardiem, arhibīskaps Folijs teica: „Tais gadījumos, kad cilvēki
jūs aizvaino, jūs atceraties svēto Sebastianu un viņa bultas. Bieži vien jums tiek
uzdoti jautājumi, kas nemitīgi atkārtojas un šķiet traucējoši, taču jūsu sniegtās
atbildes jautātājiem var palīdzēt sasniegt ne tikai Vatikāna muzejus, vai pasta nodaļu,
vai vēl kādu citu objektu Vatikānā, vai ārpus tā, bet gan pašu Jēzu Kristu. Jums katru
dienu tiek uzdoti daudzi jautājumi un daži no tiem skar kā bultas. Taču katrs jautājums,
katra šāda „bulta” ir kalpošanas veids Kristum un Viņa vikāram virs šīs zemes.”
Atskatoties uz Šveices gvardes 500 gadus seno vēsturi, arhibīskaps Folijs atgādināja,
ka 20 gadus pēc savas kalpošanas Svētajam tēvam 147 Šveices gvardi, tāpat kā svētais
Sebastians, gāja bojā mocekļu nāvē. Viņus nonāvēja imperatora Kārļa V kareivji brīdī,
kad gvardi aizsargāja pāvestu. „Lai arī šie gvardi netiek godināti kā mocekļi, jo
būdami kareivji, viņi pretojās nāvei, tomēr zināmā veidā viņus var uzskatīt par mocekļiem,
jo viņi atdeva savas dzīvības par svētā Pētera pēcteci,” teica arhibīskaps Folijs.
Šveices gvardi nodod zvērestu tieši šo savu seno prieksteču nāves dienā, 6. maijā.
Turpinot homīliju, arhibīskaps piebilda: „Ik dienas, stāvot Vatikāna vārtu sardzē,
jūs satiekat simtiem cilvēku – gan kristiešus, gan citu ticību pārstāvjus, gan neticīgos.
Visi tie redz jūs. Jūs pārstāvat pāvestu, svētā Pētera pēcteci, faktiski, jūs pārstāvat
Jēzu. Cilvēki redz jūs un atceras jūsu laipnību, jūsu smaidu.” Šveices gvardi ir sagatavoti
ne tikai kara mākslā, viņi ir arī kultūras cilvēki. Ik dienas gvardi tiekas ar dažādu
tautu, rasu, valodu, kultūras tradīciju pārstāvjiem.
Sveicot Šveices gvardus šīs gvardes 500 gadu jubilejā, arhibīskaps Folijs viņiem novēlēja
uzskatīt savu kalpošanu ne tikai par pienākumu, bet arī par iespēju atspoguļot prieku
un Jēzus Kristus mīlestību katrā atbildē, vārdā un žestā.