Benedikts XVI: kristiešu vienotība un enciklika "Dievs ir mīlestība"
Uz tikšanos ar pāvestu šodien Vatikānā bija ieradušies astoņi tūkstoši svētceļnieku
no Polijas, Ukrainas, Francijas, Dienvidkorejas, ASV, Spānijas un daudzām citām valstīm.
Lietus dēļ vispārējā audience notika Pāvila VI zālē, Vatikānā. „Lūgšanu nedēļā par
kristiešu vienotību lūgsim Dievu, lai Viņš dāvā mums mīlestības garu pret visiem,
kuri tic Jēzum Kristum. Mēs ticam Viņa vārdiem: „Kur divi vai trīs ir pulcējušies
Manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū”. Lai Dievs svētī jūs un jūsu ģimenes. Lai slavēts
Jēzus Kristus” – vēršoties pie poļu svētceļniekiem, teica pāvests.
Benedikta XVI uzrunas galvenais temats bija Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību.
„Kur divi vai trīs ir pulcējušies Manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū”. Jēzus svinīgais
apsolījums mācekļiem stiprina arī mūsu lūgšanu – teica pāvests. Šodien sākās tradicionālā
Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. Tas ir svarīgs pasākums Baznīcas dzīvē, kas
aicina mūs dziļāk pārdomāt kristiešu šķelšanās dramatismu un lūgt Jēzu, lai „visi
būtu vienoti”. Šodien to veiksim arī mēs, šeit – svētā Pētera laukumā, vienojoties
ar visiem labas gribas cilvēkiem, - sacīja Benedikts XVI. Lūgšana par vienotību attiecas
uz katoļiem, pareizticīgajiem un protestantiem, visiem tiem, kuri tic Jēzum Kristum,
vienīgajam Pestītājam un Kungam.
"Lūgšana par kristiešu vienotību ir kodols, ko Vatikāna II koncils sauc par "ekumēniskās
kustības dvēseli". Ar to saprotam gan publiskās un privātās lūgšanas, gan sirds atgriešanos
un dzīves svētumu. Šīs patiesības gaismā atklājam ekumēnisku problēmu. Tā ir paklausība
Evaņģēlijam, lai pildītu Dieva gribu. Koncils skaidri norādīja, ka „kristiešu vienotības
lieta ātrāk virzītos uz priekšu, ja kristieši aizvien vairāk censtos dzīvot saskaņā
ar Evaņģēlija garu. Jo ciešāka būs saite, kas mūs „sakausē” ar Tēvu, Dēlu un Svēto
Garu, jo dziļāk un vieglāk pieaugs un stiprināsies savstarpējā brālība" - teica pāvests.
Neraugoties uz pastāvošo sašķeltību, kristiešiem ir iespēja piedalīties kopīgā lūgšanā
uz Dievu. Komūnija ar Kristu ir ekumēniskās kustības avots un pamats. Tās mērķis ir
censties panākt vienotību ar visiem kristiešiem Kristus Baznīcā – turpināja pāvests.
„Ekumēniskajā kustībā ir iesaistījušies tie, kuri piesauc Dievu, kas ir Trīsvienība,
un Jēzu atzīst par Kungu un Pestītāju” – citējot koncila dekrētu par ekumēnismu, teica
Benedikts XVI.
Pāvests aicināja ticīgos pateikties Dievam par paveikto ekumēnisma jomā: brālīgām
attiecībām ar citiem kristiešiem, kopīgu solidaritāti, dialogu. „Nākotne ir atkarīga
no mums. Ir daudz iemeslu, lai pateiktos, taču daudz vēl ir jādara. Neaizmirsīsim,
ka Dievs mūs vada ceļā uz vienotību. Būsim pateicīgi par šīm dāvanām” – piebilda Svētais
tēvs.
Tikšanās noslēgumā pāvests atgādināja, ka, sekojot Jāņa Pāvila II piemēram, otrdien,
25. janvārī, apustuļa Pāvila atgriešanās svētkos, viņš ieradīsies svētā Pāvila ārpus
mūriem bazilikā, lai kopā ar pareizticīgo un prostestantu brāļiem lūgtos un pateiktos
par kristiešu vienotību. Improvizējot uzrunu, pāvests Benedikts XVI teica:
"Tajā pašā dienā, 25. janvārī, tiks publicēta mana pirmā enciklika, kuras nosaukums
jau ir zināms. Tā sauksies "Deus Caritas est", "Dievs ir mīlestība". Tā daļēji sniedz
ieskatu arī ekumēnismā, jo Dieva mīlestība un tuvākmīlestība ir kristiešu vienotības
un miera pasaulē priekšnoteikumi. Savā enciklikā vēlējos parādīt mīlestības koncepcijas
dažādus aspektus. Šodien lietotājā terminoloģijā mīlestības jēdziens tiek skaidrots
virspusēji. Tas bieži ir tālu no tā kā par to domā kristietis. Enciklikā vēlos parādīt,
ka mīlestībai ir daudzas dimensijas: ka eross, mīlestība starp vīrieti un sievieti,
izriet no Radītāja labestības avota; ka pastāv arī pašaizliedzīga mīlestība, kas spēj
attiekties no sevis citu labā, ka eross var tikt pārveidots agapē tajā mērā, kurā
divas personas patiesi mīl, kurā tās nemeklē prieku un baudu tikai sev, bet dāvā to
otram. Tādā veidā patiesa mīlestība – caur šķīstīšanās un ieskšējā brieduma procesu
– atveras savai ģimenei, atveras sabiedrības lielajai ģimenei, atveras Baznīcas ģimenei
un pasaules ģimenei".
Pārdomas par kristiešu vienotības nepieciešamību pāvests atkārtoja franču, angļu,
vācu, spāņu un portugāļu valodās. Viņš neaizmirsa apsveikt arī jauniešus, slimniekus
un jaunlaulāto pārus, aicinot tos īstenot savā dzīvē „mīlestības bausli”.