Kunga kristīšanas svētkos Siksta kapelā Benedikts XVI celebrēja Svēto Misi un nokristīja
10 bērnus: piecus zēnus un piecas meitenes. Brīvi improvizējot uzrunu, pāvests skaidroja
kristības ritā ietvertos vārdus un žestus. Viņš atgādināja, ka līdzīgi kā senos laikos,
arī šodien kristība ir noteikta dzīves veida izvēle: atmetot visu to, kas ir ļauns,
un izvēloties to, kas labs.
„Jo vairāk pārdomājam par to, secinām, ka arī mūsdienās ir nepieciešams atmest plaši
dominējošo nāves kultūru. Tā ir antikultūra, kas izpaužas, piemēram, mēģinājumā bēgt
no dzīves realitātes, iegrimt narkotiku izraisītajā laimes vīzijā, dzīvot melu, netaisnības,
citu cilvēku noniecināšanas, solidaritātes trūkuma un vienaldzības pret trūkumcietējiem
un slimniekiem mākoņos. Tā izpaužas arī atbildības un cieņas trūkuma skrandās slēptā
seksualitātē, kas tiek uzskatīta tikai par izpriecu, kas uz cilvēku raugās nevis kā
uz personu, kas spēj mīlēt, bet kā uz tirgus preci vai vienkāršu lietu. Šim dzīves
viltīgajam apsolījumam, kas patiesībā ir tikai nāves līdzeklis, šai antikultūrai sakām:
nē! Mums jāveido dzīvības kultūra. Tas ir Kristum, nāves uzvarētājam, mūsu teiktais
„jā”. „Jā” teiktais dzīvībai” – uzsvēra pāvests.
Benedikts XVI atgādināja, ka caur kristību katrs bērns tiek iekļauts Baznīcas kopienā,
kas nekad viņu neatstās. Viņš saņem mūžīgās dzīves apsolījumu, jo Baznīca vienmēr
ir vienota ar Dzīvības devēju, kas uzvarēja nāvi. Kad Dievam, Kristum un Baznīcas
kopienai teiktais „jā” pieaugs, viņš to atkārtos ar savu dzīvi, dzīvi saskaņā ar dekalogu
jeb Desmit baušļiem. Visi šodien nokristītie bērni nāk no itāliešu ģimenēm. Viens
no viņiem ir Karols. Tā sauca arī Jāni Pāvilu II – teica pāvests.