Pāvests ciemos pie svētās Martas pediatriskā dispansera iemītniekiem
30. decembra rītā pāvests apmeklēja svētās Martas pediatrisko dispanseru, kas atrodas
Vatikāna teritorijā. Dispanseru 1922. gadā nodibināja pāvests Benedikts XV pēc kādas
amerikānietes lūguma. Šī sieviete ilgāku laiku pavadīja Romā, kur izplatīja proteīniem
bagātinātu pienu
„Dryco”
pilsētas nabadzīgākajiem bērniem. Amerikānietes piedāvāto bērnu dispansera celtniecības
projektu labprāt atbalstīja toreizējais pāvests Benedikts XV un jaundibinātās iestādes
vadību uzticēja svētā Vincenta no Paulas žēlsirdības māsu kongregācijai, kura Vatikānā
darbojās kopš 1884. gada.
Šodien svētās Martas pediatriskajā dispanserā, kur strādā 10 mediķi un 40 brīvprātīgie,
tiek aprūpēti nabadzīgo zemju ieceļotāju bērni vecumā līdz 2 gadiem. Dispanseru vada
šveiciešu izcelsmes māsa Klāra Fistere.
Pāvests Benedikts XVI, šodien apciemojot dispanseru, sirsnīgi sveica tā darbiniekus
un aprūpējamo bērnu ģimenes locekļus. Vēršoties pie darbiniekiem, viņš teica, ka viņu
rūpes līdzinās svētās Martas piemēram, kura apzinājās, ka arī Jēzum kā cilvēkam bija
nepieciešama aprūpe. Viņš tāpat kā visi, juta izsalkumu un slāpes, bija noguris no
ceļa un viņam vajadzēja atpūsties un palikt vienatnē.
Pāvests atzīmēja arī, ka viņa vizīte svētās Martas bērnu dispanserā notiek Ziemassvētku
laikā, kad ticīgo skatiens tiek pievērsts Bērnam Jēzum. Tāpat kā jaundzimušajam Mesijam,
kurš atradās Marijas un Jāzepa uzmanības centrā, arī bērniem šai dispanserā ir nepieciešama
uzmanība. Pāvests teica, ka caur katru no šiem bērniem, Jēzus klauvē pie mūsu sirds
durvīm un prasa dot viņiem vietu mūsu dzīvē. Svētais tēvs atgādināja, ka tāda ir Dieva
vēlēšanās – Viņš neuzspiež neko ar varu, bet līdzīgi bērnam, prasa būt pieņemts. Pāvests
piebilda: zināmā veidā arī Dievs prasa mūsu uzmanību. Viņš gaida, lai mēs atveram
Viņam sirdi un rūpējamies par Viņu. Un ikreiz, kad mīlestībā vēršamies „pie viena
no šiem vismazākajiem brāļiem” (sal.
Mt
25,40), mēs kalpojam Dievam.
Atvadoties, pāvests aicināja lūgties kopā ar viņu par visām ģimenēm Romā un pasaulē,
jo īpaši par tām, kuras dzīvo smagos apstākļos, par tām, kuras ir spiestas atstāt
savu zemi un nespēj nodrošināt bērniem pietiekamu veselības aprūpi, izglītību un cilvēka
cienīgu dzīvi.