Pāvesta vēstījums poļu bīskapiem: evaņģelizācijas, masu mediju un laju loma Baznīcā
Sestdien, 17. decembrī, Vatikanā noslēdzās Polijas bīskapu vizīte „ad Limina Apostolorum”.
Baznīcu vada 139 bīskapi. Pāvests tikās ar trešās grupas bīskapiem. Viņš nolasīja
speciālu vēstījumu par jaunās evaņģelizācijas darbu mūsdienu pasaulē, masu mediju
un kristīgo laju lomu Baznīcā. Lielu uzmanību pāvests veltīja draudzei, kas ir kristīgo
ģimeņu euharistiskā kopiena un liturģiskās dzīves sirds. Tā ir īpaši piemērota vieta
bērnu un vecāku katehēzei.
Baznīcas tiesību 515 kanons nosaka, ka „draudze ir vietējā Baznīcā izveidota noteikta
un pastāvīga ticīgo kopiena, kuras pastorālā aprūpe ir uzticēta draudzes prāvestam
kā tās tiešajam ganam diecēzes bīskapa pakļautībā”. Pāvests uzsvēra, ka draudzes dzīve
zināmā veidā ir atkarīga no tās vadītājiem. Priesteriem ir jāpazīst savi ticīgie,
jācenšas atklāt viņu garīgās un materiālās vajadzības, kā arī apstākļus, kādos tie
dzīvo. Ne mazāk svarīga ir draudzes pastorālās padomes loma. Lai gan padomei ir tikai
konsultatīvs raksturs, taču tā var palīdzēt prāvestiem apzināt ticīgo kopienas vajadzības.
Pāvests uzsvēra, ka ir nepieciešams dzīvs kontakts starp dažādām ekleziālajām kopienām,
kas darbojas diecēzes ietvarā. Svarīga nozīme ir arī pieaugušo katehēzei, kas balstīta
Svētajos Rakstos un Baznīcas Maģistērijā. Tai jābūt koncentrētai uz sakramentālās
dzīves pieredzi, sevišķi Euharistijas svinēšanu. Koncila tēvi Euharistiju nosauca
par „evaņģelizācijas avotu un kulmināciju”.
Jānis Pāvils II rakstīja: „Baznīca no Kristus, sava Kunga, saņēma Euharistiju, nevis
kā vienu no dāvanām, bet gan kā vislielāko un visdārgāko dāvanu, jo dāvāja mums pats
sevi”. Tādēļ Baznīcas ganiem ir jārūpējas, lai viņiem uzticētā Dieva tauta apzinātos
šīs dāvanas vērtību un pēc iespējas biežāk to pieņemtu. Svētdienas Euharistija ir
„priviliģēta vieta, kur nemitīgi tiek pasludināta un uzturēta komūnija”. Pāvests aicināja
poļu bīskapus rūpēties, lai svētdienas Euharistijā piedalītos aizvien vairāk ticīgo.
Svētais tēvs runāja arī par ekleziālo kustību nozīmi. Pāgājušajā gadsimtā, īpaši pēc
Vatikāna II koncila, Baznīcā sāka darboties dažādas kustības, kuru mērķis bija evaņģelizācija.
Kustības nevar pastāvēt ārpus Baznīcas kopienas. Tādēļ diecēzes bīskapa uzdevums ir
nodibināt kontaktus un rūpēties, lai to darbība būtu atbilstoša Baznīcas mācībai.
Daudzas kustības ir nodibinājušas attiecības ar nekatoļu kopienām. Tas var dot svarīgu
ieguldījumu ekumēnisma attīstībā. Kopīga lūgšana un sadarbība rada cerību, ka ātrāk
vai vēlāk tiks panākta tuvināšanās. Tomēr ir labi jāizprot ekumēnisma būtība. Tā galvenais
akcents ir patiesības meklēšana. Nedrīkst pieļaut kompromisus, kas var novest pie
ekleziālo kustību identitātes zaudēšanas.
Diecēzēs darbojas arī kristīgo laju kopienas, kuras savu sūtību pilda, sludinot Kristu
ar vārdiem un ar dzīves liecību. „Saskaņā ar savām zināšanām, kompetenci un autoritāti
lajiem ir tiesības un pat reizēm pienākums dalīties ar Baznīcas ganiem savā viedoklī
attiecībā uz to, kas skar Baznīcas labumu, un darīt to zināmu ticīgajiem, saglabājot
ticības un tikumu neskartību, godbījību pret ganiem un ņemot vērā kopējo labumu un
personu cieņu”(KTK, 212. kanons).
Pāvests bīskapu uzmanību vērsa arī uz volontārismu, kas ir viens no kristīgo laju
darbības aspektiem. Globalizācijas un informācijas straujas attīstības laikā ir vērojama
cilvēku gatavība palīdzēt citiem. Baznīcas un laju organizācijas veic humanitārās
akcijas ar mērķi sniegt palīdzību dabas un citu katastrofu upuriem. Blakus šīm organzācijām
attīstās dažādas volontārisma formas. Brīvprātīgie palīgi strādā pansionātos, sniedz
palīdzību bezpajumtniekiem, alkohola vai narkotiku atkarībā nonākušajiem, vientuļām
mātēm un vardarbības upuriem. Viņi ziedo savu laiku, kalpojot slimniekiem, vientuļiem,
daudzbērnu ģimenēm, trūkumcietējiem. Tiek organizēti krīzes centri. Laju darbu var
salīdzināt ar evaņģēliskā samarieša rīcību. Ir nepieciešams atbalstīt un veicināt
viņu darbību.
Pāvests atzinīgi novērtēja poļu bīskapu darbību izglītības, masu mediju un misijas
jomās, kā arī ieteica pārlasīt Vatikāna II koncila dokumentus par laju darbības lomu
Baznīcā.