Svētdien, 4. decembrī svētā Pētera laukumā pulcējās ticīgie, kas vēlējās vienoties
tradicionālajā lūgšanā „Kunga eņģelis” kopā ar pāvestu. Pirms lūgšanas teiktajā uzrunā,
Svētais tēvs akcentēja, ka šai Adventa laikā, kad ekleziālā kopiena gatavojas svinēt
lielo Iemiesošanās noslēpumu, tā ir aicināta atklāt un padziļināt savas personīgās
attiecības ar Dievu.
Latīņu valodas vārds
adventus
attiecas uz Kristus atnākšanu un pirmajā plānā tas noliek Dieva pretimnākšanu pret
cilvēci, uz kuru katrs ir aicināts atbildēt ar atvērtību, gaidīšanu, meklējumiem un
piedalīšanos. Tā kā Dievs ir brīvs atklāties un dāvāties, jo Viņš ir mīlestības vadīts,
tā arī cilvēciskā persona ir brīva dot savu piekrišanu: Dievs gaida mīlestības atbildi.
Šais dienās liturģija mūs iepazīstina ar Jaunavu Mariju kā šādas atbildes pilnīgu
modeli. 8. decembrī to kontemplēsim Bezvainīgās Ieņemšanas noslēpumā.
Jaunava ir tā, kas paliek klausoties, būdama vienmēr gatava pildīt Kunga gribu. Viņa
ir piemērs ticīgajiem, kas meklē Dievu. Šim tematam, kā arī attiecībām starp patiesību
un brīvību, Vatikāna II koncils ir veltījis rūpīgu pārskatu. Koncila tēvi ir apstiprinājuši
deklarāciju, kas attiecas uz reliģijas brīvību, tas ir, cilvēku un kopienu tiesībām
meklēt patiesību un brīvi paust savu ticību. Pirmie vārdi, kas lasāmi šī dokumenta
virsrakstā, ir
dignitatis humanae
: reliģijas brīvība izriet no cilvēka cieņas. Cilvēks ir vienīgā no šīszemes radībām,
kas spēj nodibināt brīvas un apzinīgas attiecības ar savu Radītāju.
„Savas cieņas dēļ,” saka koncils, visi cilvēki, būdami personas, kas apveltītas ar
prātu un brīvo gribu, ir savas dabas un morālā pienākuma vadīti meklēt taisnību, pirmkārt,
to, kas attiecas uz reliģiju”. Vatikāna II koncils šādā veidā apliecina tradicionālo
katoļu mācību, saskaņā ar kuru cilvēks, būdams garīga būtne, var izzināt patiesību,
un tātad, viņam pieder tiesības to meklēt. Koncils uzsver reliģiskās brīvības nepieciešamību,
kas ir jāgarantē gan atsevišķām personām, gan kopienām, respektējot sabiedriskās kārtības
likumīgās prasības.
Pāvests Benedikts XVI uzsvēra, ka šī, Vatikāna II koncila mācība pēc četrdesmit gadiem,
joprojām ir ļoti aktuāla. Diemžēl, ticības brīvība nebūt nav nodrošināta visā pasaulē
– dažos gadījumos tā ir liegta reliģisku vai ideoloģisku motīvu dēļ. Citreiz, lai
arī tā ir atzīta oficiālos dokumentos, tomēr praksē sastop šķēršļus. Dažreiz to liedz
politiskā vara, vai arī gnosticisma un relatīvisma kultūras pārsvars.
Svētais tēvs aicināja lūgties, lai ikviens cilvēks spēj pilnīgi īstenot reliģisko
paaicinājumu, kas ir ierakstīts viņa paša būtībā. Viņš novēlēja, lai Marija savā bezvainīgajā
klēpī ieņemtā Betlēmes Bērna vaigā mums palīdz atpazīt dievišķo Pestītāju, kas ir
nācis pasaulē, lai atklātu mums autentisko Dieva vaigu.