Tautu evaņģelizācijas kongregācijas prefekta Sepes vizīte Vjetnamā. Šīs zemes vēsture, kultūra un reliģijas

Pēc Vjetnamas Bīskapu konferences uzaicinājuma šo zemi no 28. novembra līdz 6. decembrim apmeklē Tautu evaņģelizācijas kongregācijas prefekts, kardināls Krešencio Sepe. Viens no galvenajiem momentiem vizītes laikā ir 57 diakonu iesvētīšana par priesteriem. Šī ceremonija notika šodien, 29. novembrī Hanojas katedrālē. Otrs svarīgs brīdis ir jaunas diecēzes izveide un tās bīskapa Ba Ria svinīga stāšanās amatā. Šī ceremonija notiks 5.decembrī.


Kardināls Krešencio Sepe Vjetnamas apmeklējuma laikā tiksies ar premjerministru Fan Van Kai, ar Reliģisko lietu komisijas locekļiem, kā arī ar Vjetnamas bīskapiem, priesteriem, reliģisko ordeņu un kongregāciju piederīgajiem, ar semināristiem.


Pirms dažiem gadiem vārds „Vjetnama” Rietumu pasaulē saistījās galvenokārt ar karu. Taču pēdējos gados, lielā mērā pateicoties Vjetnamas valdībai un tūrisma attīstībai šai zemē, ir izdevies izveidot plašāku Vjetnamas „attēlu” pasaulē. Vjetnama ir senas civilizācijas zeme un tā var lepoties ar neparastu dabas skaistumu – ar Sarkano upi ziemeļos, Mekongas deltu un zaļajiem rīsu laukiem. Tā robežojas ar Kambodžu, Laosu un Ķīnu. Ilgu laiku tā bija Ķīnas province, taču ķīniešu kundzība beidzās jau X gadsimtā. Lai arī gadsimtu gaitā Ķīna un Mongolija centās iekarot Vjetnamu atkārtoti, tas vairs nav izdevies.


XII gadsimtā Vjetnamas politisko un ekonomisko dzīvi pārvaldīja divas aristokrātiskas ģimenes – Trinhi ziemeļos un Ngujeni dienvidos. Gadsimtu vēlāk notika Vjetnamas apvienošanās un 1802. gadā tronī kāpa Ngujens Anhs, pieņemot Džalonga vārdu. Viņš pasludināja sevi par Vjetnamas imperatoru. Taču drīz vien – XIX gadsimta vidū par šo zemi sāka interesēties Rietumzemju kolonizētāji – Holande, Francija un Portugāle. Francija izveidoja komerciālās struktūras, kas savā ziņā pārņēma Vjetnamas derīgos izrakteņus. Francijai izdevās apspiest vietējos politiskos spēkus, kas mēģināja izrādīt pretestību.


XX gadsimta sākumā Vjetnamā sāka veidoties komunistu partija. Par tās līderi kļuva Ho Ši Mins, kurš savu izglītību ieguva Francijā. Viņa vadībā notika citi sacelšanās mēģinājumi pret kolonizētājiem, līdz Francija piekrita izveidot Vjetnamas neatkarības apvienību.


1940. gadā Vjetnamu okupēja Japāna, bet 1945 gadā, beidzoties II Pasaules karam, Ho Ši Mins proklamēja Vjetnamas neatkarību.


1946. gadā Vjetnamas teritorijā notika pirmā lielākā interešu sadursme. Vjetnama bija sašķēlusies divās daļās – tās ziemeļos valdīja komunisti Ho Ši Mina vadībā, bet dienvidos – amerikāņu atbalstītais Ngo Dinhs Diems. Lai konsolidētu savus spēkus, Ho Ši Mins vērsās pie Krievijas, bet Ngo Dinhs Diems – pie Amerikas Savienotajām Valstīm. Pēc ilgstoša kara no 1961. līdz 1973. gadam, ko iezīmēja amerikāņu karaspēka klātbūtne, Vjetnamas ziemeļi pārņēma kontroli pār visu valsti. Šeit nodibinājās komunistu režīms, valsts kļuva izlolēta no pārējās pasaules.


Astoņdesmitajos gados, līdz ar atmodu Eiropas austrumos, Hanojas valdība sāka atvērties pret pārējo pasauli. Valsti varēja apmeklēt pirmās tūristu grupas.


1993. gadā, līdz ar Bila Klintona stāšanos ASV prezidenta amatā, tika atcelts ekonomiskais embargo Vjetnamai, bet divus gadus vēlāk atsākās arī diplomātiskās attiecības starp Vjetnamu un Amerikas Savienotajām Valstīm.


Šodien Vjetnamā joprojām pastāv komunistu vienpartijas sistēma. Šī zeme ir viena no nabadzīgākajām pasaulē, kur vairāk nekā 50% iedzīvotāju dzīvo zem iztikas līdzekļu minimuma.


Vjetamā pavisam dzīvo 83 miljoni iedzīvotāju. Reliģiskā ziņā to sastāvs ir ļoti daudzveidīgs. Galvenās reliģijas ir konfūcisms, daoisms, budisms un kristietība. Daži, jo īpaši lauku apvidu iedzīvotāji ir sapludinājuši kopā pat vairākas reliģijas, ieskaitot pagānismu. Vjetnamā pastāv arī vairākas austrumu reliģiskajā filozofijā balstītas sektas. Apmēram 2 miljoni vjetnamiešu piekopj kaodaismu, kas radies, saplūdinot kopā gan austrumu, gan rietumu reliģiskās tradīcijas. Pavisam maz - apmēram 0,5% Vjetnamas iedzīvotāju ir islama reliģijas piekritēji.


1911. gadā Vjetnamā tika ieviests protestantisms. Šodien šeit ir apmēram 200 000 protestantu. Lielākoties tie ir kalnu apvidu iedzīvotāji, kas ir piekrituši Rietumu misionāru ieviestajai mācībai.


Vjetnamas Katoļu Baznīcas aizsākumi meklējami XVI gadsimtā, kad šeit ieradās franču, spāņu un portugāļu misionāri. Lielu darbu šeit paveicis jezuītu ordenis. Līdzās viņiem darbojušies arī franciskāņi un dominikāņi. Var teikt, ka Vjetnamas Baznīca ir celta uz mocekļu asinīm. Par vajāšanu upuriem šeit kļuvuši gan misionāri, gan vietējie iedzīvotāji – priesteri, semināristi, reliģiskie un reliģiskās, katehēti un laji.


Viens no ievērojamākajiem Vjetnamas zemes dēliem ir arhibīskaps Fransuā Haviers Van Thuans. Nesen mūžībā aizgājušais garīdznieks ilgus gadus bija pavadījis komunistu cietumos. Savas šīszemes dzīves gaitas viņš noslēdza Romā, kur bija pontifikālās padomes „Taisnība un miers” prezidents. Viņu atceramies arī kā pāvesta Jāņa Pāvila II rekolekciju vadītāju. Fransuā Havieram Van Thuanam pieder vārdi „kristietim ir jāmīl visi cilvēki, tāpāt kā visus cilvēkus mīl Jēzus”. Arhibīskapam Van Thuanam tā nebija vienīgi frāze, bet gan praksē pielietota patiesība. Viņa mīlestība uz cilvēkiem, tai skaitā uz saviem vajātājiem, ne vienreiz vien pārsteidza cietuma uzraugus.


Šodien Vjetnamā ir vairāk nekā pieci ar pusi miljoni katoļticīgo. Šeit ir 3 arhidiecēzes un 23 diecēzes. Tās vada 39 bīskapi. Diecezālo priesteru skaits ir 2212, reliģisko priesteru – 521. Vjetnamas katoļticīgo ievērojamākā svētvieta ir Dievmātes svētnīca La Vangā.


iš