Pasaules Luterāņu federācijas prezidenta vizīte Vatikānā
7. novembrī Vatikānā oficiālā vizītē ieradās Pasaules Luterāņu federācijas prezidents
bīskaps Marks Hansons un viņa vadītā delegācija. Uzrunājot viesus, pāvests vispirms
pateicās par viņu klātbūtni sava priekšgājēja Jāņa Pāvila II bērēs, kā arī savas kalpošanas
inaugurācijā.
Benedikts XVI teica, ka jau daudzus gadus Katoļu Baznīca un Pasaules Luterāņu federācija
uztur ciešus kontaktus un piedalās intensīvā ekumēniskā dialogā. Šī ideju apmaiņa
ir bijusi ļoti ražīga un daudzsološa. Tā piemēram, viens no dialoga rezultātiem ir
Kopējā Deklarācija Attaisnošanas jautājumā. Tā ir nozīmīgs pamats kopējā ceļā uz redzamu
vienību. Pāvests šo deklarāciju novērtēja kā ļoti svarīgu sasniegumu. Taču viņš atzina
arī, ka joprojām saglabājas viedokļu atšķirība centrālajā attaisnošanas jautājumā.
Pāvests izteica cerību, ka turpmākais progress abu Baznīcu dialogā tiks ietverts ne
tikai institucionālo jautājumu kontekstā, bet ka vērā tiks ņemts patiesais Baznīcas
kalpošanas avots. Svētais tēvs piebilda, ka Baznīcas misija ir liecināt patiesību
par Jēzu Kristu, par Vārdu, kas tapa miesa. Vārds un liecība iet līdzās: Vārds sauc
uz priekšu un piešķir liecībai formu; liecība gūst savu autentiskumu no pilnīgas uzticības
Vārdam.
Starptautiskā Luterāņu un Romas katoļu dialoga komisija drīzumā pabeigs ceturto dialoga
fāzi un darba rezultātus publicēs dokumentā par Baznīcas apustuliskumu. Pāvests teica,
ka brālīgo dialogu vada ne tikai vajadzība pārbaudīt šīs kopējās mācības formulējumu
katrā no abu Baznīcu kopienām, bet vēl jo vairāk – vispārējais nedrošības klimats
attiecībā uz kristīgajām patiesībām un etniskajiem principiem, kas pirms tam netika
izskatīti. Šo kopējo mantojumu zināmos gadījumos ietekmē hermeneutiskā pieeja.
Pāvests teica, ka ekumēniskais ceļš arī turpmāk nebūs bez grūtībām un prasīs pacietīgu
dialogu. Taču iedrošinājumu dod nopietnu studiju tradīcija un brālīga dalīšanās, kas
ir raksturojusi katoļu-luterāņu attiecības visos šais gados. Mieru iedveš fakts, ka
vienības meklējumus vada Augšamcēlušā Kunga klātbūtne un Viņa Gara neizsmeļamais spēks.
Noslēgumā Benedikts XVI teica, ka atskatoties uz 500 gadiem kopš 1517. gada notikumiem,
katoļiem un luterāņiem ir jāizrāda lielāki centieni, lai dziļāk saprastu to, kas vieno
un kas šķir abas kristīgās kopienas, kā arī to, ko tās var dot viena otrai. Svētais
tēvs pateicās Dievam par visu, kas ir sasniegts katoļu-luterāņu attiecībās līdz šim
un lūdzās, lai abas kopienas varētu turpināt vienības ceļu saskaņā ar Kunga gribu.
Benedikts XVI audiencēs pieņēma Bolīvijas pilnvaroto vēstnieku pie Svētā Krēsla Valentīnu
Abesia Valdivieso un Klēra kongregācijas prefektu un pontifikālās komisijas “Ecclesia
Dei” prezidentu kardinālu Dario Kastrillonu Hojosu.
Svētais tēvs nominēja arhibīskapu Paulu Foudu Tabetu par Vatikāna Valsts sekretariāta
padomnieku. Līdz šim viņš veica apustuliskā nuncija pienākumus.