Vatikānā publicēts Bīskapu Sinodes sagatavotais dokuments
Propositiones.
Apkopotie priekšlikumi, parasti, netiek publiskoti, bet gan iesniegti pāvestam apustuliskā
pamudinājuma sagatavošanai. Benedikts XVI saņēma propozīciju oriģinālo tekstu latīņu
valodā. Viņš arī ieteica publicēt to itāļu valodā. Dokumentā ir ietverti 50 ierosinājumi,
kas apkopoti trīs nodaļās.
Pirmās nodaļas temats ir „Dieva tautas ticība Euharistijai”. Tajā priesteri tiek mudināti
rūpēties, lai visi ticīgie varētu piedalīties Svētās Mises svinībās. Euharistija ir
Baznīcas vienības un daudzveidības redzama zīme, kā arī dialoga punkts gan ar pareizticīgo,
gan ar citām ekleziālajām kopienām.
Sinodes tēvi aicina lielāku uzmanību vērst Euharistijas adorācijai. Norāda uz Euharistijas
ciešo vienību ar citiem sakramentiem. Ir nepieciešams atjaunot iekšējās atgriešanās
pedagoģiju, kas palīdzētu ticīgajiem regulāri veikt individuālu grēksūdzi. Aizvien
lielāku nozīmi iegūst gandarīšanas dievkalpojumi un atlaidu iegūšanas prakse.
Viņi norāda uz Euharistijas vienojošo aspektu, kas ir ļoti nozīmīgs laulības sakramentā.
Kultūrās, kur pastāv poligāmija, ir nepieciešama teoloģiski dziļa katehēze, lai cilvēki,
kuri grib kļūt par kristiešiem, būtu gatavi pieņemt arī evaņģēlisko radikālismu. Savukārt
tur, kur trūkst priesteru Sinodes tēvi ticīgajiem iesaka organizēt un piedalīties
Dieva Vārda liturģijā.
Dokumentā bīskapi uzsver celibāta nozīmi latīņu rita Baznīcā, kā arī nepieciešamību
to izskaidrot ticīgajiem. Ne mazāk svarīgs uzdevums ir respektēt Austrumu Baznīcu
tradīcijas. Bīskapu Sinodē liela uzmanība bija veltīta arī aicinājumu pastorālajam
aspektam. Baznīcas vadītāji mudina rūpēties par ministrantiem, diecēžu ietvarā organizēt
aicinājumu pastorālos centrus un mazos garīgos seminārus, kā arī aicināt ticīgos īpaši
lūgties par aicinājumiem uz priesterību un klosterdzīvi.
Katehēzei un mistagoģijai veltītajā sadaļā Sinodes tēvi iesaka lielāku uzmanību vērst
uz kristīgās iniciācijas sakramentu vienības nozīmi, kā arī padziļināt Iestiprināšanas
sakramenta teoloģisko un pastorālo aspektu. Bīskapiem ir jānosaka piemērotais vecums,
kurā kristītais var saņemt šo sakramentu, kā arī jāpārdomā par to vai latīņu rita
Baznīcā Pirmo Komūniju būtu labāk pieņemt pēc Iestiprināšanas sakramenta.
Sinodes tēvi pasvītro Euharistijas nozīmi Baznīcas pastorālajā darbā un aicina izmantot
katehēzes jaunas formas, kas piemērotas mūsdienu situācijai un kultūrai. Viņi mudina
ģimenes palīdzēt bērniem atklāt sakramentālās dzīves, sevišķi, Euharistijas noslēpumu.
Savukārt katehētu uzdevums ir Bībeles notikumu gaismā izskaidrot liturģisko ritu vēsturi
un nozīmi un vērst uzmanību uz sakramentālajām zīmēm. Bīskapus aicina izstrādāt Euharistijas
īsu izklāstu.
Propositiones
otrā nodaļa attiecas uz Dieva tautu, kas svin Euharistiju. Bīskapi pasvītro ciešo
vienību starp Dieva Vārdu un Euharistiju. Lai labāk saprastu šo patiesību ir nepieciešama
liturģiski pamatota katehēze. Ne mazāk svarīga ir priesteru sagatavotā homīlija, kurā
sniegts komentārs par Svēto Rakstu nozīmi. Sprediķi var veltīt arī kādam kristīgās
ticības konkrētam aspektam. Bīskapu uzdevums ir rūpēties, lai ticīgie aizvien aktīvāk
piedalītos liturģijā, kā arī sekot, lai tās svinēšanā netiktu pieļauti pārkāpumi,
piemēram, liturģisko tekstu aizvietošana vai izlaišana.
Arī sakrālā māksla un arhitektūra ir svarīgi elementi Baznīcas liturģijā. Jārūpējas,
lai tie būtu atbilstoši Vissvētākā Sakramenta glabāšanai un pieejamībai. Lielu nozīmi
jāpievērš televīzijā translētās Svētās Mises svinēšanai.
Sinode īpaši akcentē svētdienas jeb Kunga dienas nozīmi. Tās svinēšana neattiecas
tikai uz piedalīšanos Svētajā Misē, bet arī uz savstarpējo attiecību veicināšanu.
Sinodes tēvi norāda arī uz priestera, diakona, akolīta un lektora pienākumiem liturģijas
svinēšanā. Daudzkulturālajās un sekularizētajās metropolēs ir nepieciešams izskaidrot
svētās Komūnijas pieņemšanas nozīmi. Bīskapi ierosina starptautisko tikšanos laikā
Svēto Misi svinēt latīņu valodā. Tā būtu Baznīcas vienības zīme.
Dokumenta trešās nodaļas temats ir „Euharistijā stiprinātās Dieva tautas misija”.
Tajā tiek pausta pateicība priesteriem, diakoniem un visiem tiem, kuri palīdz sagatavot
un svinēt Svēto Misi. Priesteriem ieteikts Euharistiju svinēt katru dienu, arī tad,
kad nav ticīgo. Atgādināts, ka euharistiskais garīgums jāstiprina visas dzīves garumā.
Sinodes dalībieki runā arī par katoļiem, kuri ir šķīrušies un noslēguši jaunu civillaulību.
Viņi pieder Baznīcas kopienai, taču nevar pieņemt svēto Komūniju. Var piedalīties
Svētajā Misē, Euharistijas adorācijā, draudzes dzīvē un lūgties. Baznīcas tiesai ir
rūpīgi jaizmeklē un jānosaka, vai viņu laulība ir spēkā neesoša. Jārūpējas arī par
saderināto sagatavošu laulībai.
Dokumentā ir arī ieteikums, kas attiecas uz citu reliģiju kristiešu piedalīšanos Euharistijas
svinēšanā, sevišķi, svētās Komūnijas pieņemšanu. Tiek pilnīgi izslēgta ekumēniskā
koncelebrācija. Tikai dažos konkrētos gadījumos nekatoļi var saņemt Izlīgšanas, Euharistijas
un Slimnieku svaidīšanas sakramentus.
Euharistija ir misijas avots, kas svētdara pasauli. Ir jārūpējas, lai slimnieki, gados
vecāki un migranti varētu piedalīties Euharistijas svinībās. Citas
propositiones
attiecas uz politiķu „euharistisko konsekvenci”. Ja patiesi tie grib pieņemt Komūniju,
tad nevar atbalstīt likumus, kas ir pretrunā ar cilvēka integrālo labumu un morālām
normām. Dokumentā tiek norādīts arī uz attiecībām starp Euharistiju un ekoloģiju.