Ar Svēto Misi Benedikts XVI noslēdza Euharistijas gadu un Bīskapu Sinodes XI asambleju.
Vakar viņš kanonizēja piecus svētīgos: Albertu Hurtado Kručagu, Feliksu no Nikosijas,
Jozefu Bilčevski, Zigmundu Gorazdovski un Gaetano Katanoso.
Svētais Jozefs Bilčevskis bija lūgšanas cilvēks – teica pāvests. Stundu liturģija,
meditācija un rožukronis noteica viņa dienas ritmu. Sevišķi daudz laika viņš veltīja
Euharistijas adorācijai. Homīlijā Svētais tēvs norādīja uz 1923. gadā mūžībā aizgājušā
Ļvovas latīņu rita arhibīskapa Bilčevska erudīciju, plašām zināšanām teoloģijā un
personīgo dievbījību. Viņš bija spožs piemērs priesteriem un patiess liecinieks kristīgajiem
lajiem.
Arī svētais Zigmunds Gorazdovskis kļuva slavens dziļās dievbījības un mīlestības
uz Euharistiju dēļ. Ikdienas svinēts un izdzīvots Kristus upuris veda viņu pie slimniekiem
un trūkumcietējiem – teica Svētais tēvs. Svētais Zigmunds Gorazdovskis nomira 1920.
gada 1. janvārī Ļvovā. Benedikts XVI atgādināja, ka savas dzīves laikā viņš nodibināja
priesteru apvienību „Bonus Pastor”, svētā Jāzepa māsu kongregāciju un daudzas citas
karitatīvās institūcijas. Vienmēr atbalstīja kopienas garu, ko stiprināja Euharistijā.
Vienkāršība un līdzjūtība, īpaši pret visnabadzīgākajiem, bija čīliešu jezuītu tēva
svētā Alberta Hurtado raksturīgākās iezīmes. Viņš nomira 1952. gadā, 51 gada vecumā.
Jēzus Sadraudzībā iegūtā, lūgšanā un Euharistijas adorācijā stiprinātā, garīgā formācija
palīdzēja viņam kļūt par kontemplatīvu cilvēku aktīvā darbībā – teica Benedikts XVI.
Svētais Hurtado nodibināja „Hogar de Cristo” – „Kristus fokolāru” kustību ar mērķi
sniegt palīdzību nabagiem un bezpajumtniekiem, radīt viņiem ģimenisku atmosfēru, kur
valda siltas cilvēciskas jūtas.
Svētais Gaetano Katanoso bija Kristus svētā Vaiga apustulāta un kulta atbalstītājs.
Viņš nodibināja māsu kongregāciju, kas šodien turpina īstenot žēlsirdības, pašaizliedzības
un pazemības harizmu. Gaetano nomira 1963. gadā. Katru dienu svinētā Svētā Mise, bieža
un ilga Vissvētākā Sakramenta adorācija – homīlijā teica pāvests – bija svētā Gaetano
priesteriskās kalpošanas centrs. Ar dedzīgu un nenogurstošu mīlestību viņš sludināja
Kristus Labo vēsti, vadīja katehēzes, kalpoja konfesionālā, sniedza palīdzību nabagiem,
slimniekiem un rūpējās par aicinājumiem uz priesterību.
Svētais Feliks no Nikosijas, Sicīlijā, bija vienkāršs un pazemīgs kapucīnu brālis,
kas caur dziļu lūgšanu sasniedza sirds gudrības virsotni. Nomira 1787. gadā. Brālis
Feliks – teica Svētais tēvs – palīdz mums atklāt mazu un vienkāršu lietu un notikumu
vērtību. Tas bagātina dzīvi un māca mūs novērtēt ģimenes un kalpošanas brāļiem nozīmi.
Svētais atgādina, ka patiess prieks, pēc kura ilgojas ikviena cilvēka sirds, ir mīlestības
auglis.
Runājot par Bīskapu Sinodi, Benedikts XVI pauda solidaritāti Ķīnas bīskapiem. Tās
pārstāvju trūkumu pieņēmām ar patiesām skumjām – teica pāvests. "Visiem Ķīnas Baznīcas
vadītājiem apliecinu, ka savās lūgšanās atceramies gan viņus, gan visus priesterus
un ticīgo tautu. Sirdī nesam ciešanu apzīmogotās ticīgo kopienas ilgas: tās nepaliks
bez augļiem, jo ir daļa no Kristus Lieldienu noslēpuma".
Pāvests atgādināja, ka Euharistijas kontemplācija mudina visus, sevišķi priesterus
atjaunot uzticību savam paaicinājumam un atdzīvināt misionāro garu. Svētdien, 23.
oktobrī, tika atzīmēta Pasaules Misiju diena.
Pāvests
Benedikts XVI pirmo reizi vadīja kanonizācijas svinības. Tajās piedalījās vairāk nekā
70 tūkstoši svētceļnieku. Čīles Baznīcas vēsturē otrā svētā svētkus Romā svinēja apmēram
10 tūkstoši ticīgo. Klātesoši bija arī Čīles prezidents un valdības delegācija. Laukumā
bija arī 300 svētā Jāzepa kongregācijas māsas un vairāk nekā trīs tūkstoši svētceļnieku
no Polijas un Ukrainas. Kanonizācijas svinībās piedalījās Ļvovas arhibīskaps, kardināls
Marians Javorskis, Krakovas arhibīskaps Staņislavs Dzivišs, Žitomiras-Kijevas bīskaps
Jānis Purvinskis un daudzi citi. Klātesoši bija arī Bīskapu Sinodes dalībnieki.