Vispārējā audiencē, kas notika svētā Pētera laukumā, piedalījās vairāk nekā 40 tūkstoši
svētceļnieku no dažādām valstīm. Uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies arī 50 ticīgie
no Latvijas. Viņus vadīja Gulbenes prāvests Vjačeslavs Bogdanovs. Pāvesta sagatavotā
katehēze bija veltīta 129 psalmam, kas tiek saukts par
De profundis.
„No dziļumiem uz Tevi, Kungs, es saucu: Kungs uzklausi manu balsi”. 129 psalms, kas
bieži tiek skaitīts bēru dievkalpojumos, ir pateicība par Dieva žēlsirdību, par mums
dāvāto piedošanas un izlīgšanas žēlastību. Dievs ir žēlsirdīgs un lēnprātīgs, pacietīgs
un bagāts žēlsirdībā.
Svētais tēvs skaidroja, ka 129. psalma galvenie temati ir grēks un piedošana. „Ja
Tu, Kungs, gribēsi noziedzības tiesāt, Kungs, kas tad spēs izturēt? Pie Tevis varam
atrast piedošanu, lai mēs bijībā godātu Tevi”.
Pāvests uzsvēra, ka šajā gadījumā bijība ir cieņas un patiecības izpausme. Dievs nav
bargais tiesnesis, kas soda mūs par vismazāko pārkāpumu, bet gan mīlošs tēvs. „Kungs,
es ceru uz Tevi; mana dvēsele cer uz Viņa vārdu. Mana dvēsele gaida uz Kungu vairāk
nekā sargi uz rīta gaismu”. Grēcinieks, kas nožēlo savus grēkus, cer, ka Dievs ar
vienu vārdu izdzēsīs visus viņa grēkus. Katram cilvēkam un katrai tautai ir nepieciešama
Dieva žēlsirdība – sacīja Svētais tēvs.
Apceri par žēlsirdības un piedošanas lūgšanu Benedikts XVI atkārtoja franču, angļu,
vācu, spāņu un portugāļu valodās. Uzrunājot poļu svētceļniekus, pāvests atgādināja,
ka šodien tiek atzīmēti Krakovas arhidiecēzes un studentu debesīgā aizbildņa svētā
Jāņa no Kentas liturģiskie svētki. „Lai viņš palīdz visiem iegūt zināšanas un gudrību”
– vēlēja Svētais tēvs.
Benedikts XVI itāliešu valodā uzrunāja jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus,
aicinot viņus būt par mīlestības civilizācijas veidotājiem. Tās simbols ir Kristus
krusts – gaismas, mierinājuma un cerības avots. Vispārējā audience noslēdzās ar kopīgi
skaitītu lūgšanu “Tēvs mūsu”.