12. oktobrī Bīskapu Sinodes debates notika divu sesiju ietvarā. Pirmās sesijas laikā
sinodes tēvi turpināja diskusijas, kurās piedalījās arī Rīgas arhibīskaps kardināls
Jānis Pujats. Otrajā sesijā plašu pārskatu sniedza Sinodes relators kardināls Andželo
Skola.
Priekšpusdienas sesijā pirmais uzstājās kardināls Jānis Pujats. Viņš uzsvēra, ka tabernakulam
jābūt baznīcas galvenajā altārī. Atgādināja, ka priesteru uzdevums ir rūpēties, lai
ticīgie regulāri pieņemtu Grēksūdzes sakramentu. Pēc kardināla domām, katru dienu
pirms Svētās Mises priesterim jābūt konfesionālā un jāuzklausa visus penitentus.
Arhibīskaps Žans Pjers Kutva no Ziloņkaula Krasta Republikas runāja par Bībeles apustulātu,
kas cilvēku sirdis atver Svēto Rakstu gaismai. Viņš ieteica nākamo Bīskapu Sinodi
veltīt Bībelei. Arhibīskaps Osvalds Gomis no Šrilankas norādīja uz Euharistijas svinēšanā
pieļauto pārkāpumu radītajām negatīvajām sekām. Baznīcas vadītājs runāja par liturģijas
inkulturācijas nepieciešamību.
Zimbabves bīskaps Andželo Floro Martinezs runāja par izaicinājumiem, kādi pastāv viņa
valstī. Tie saistīti ar priesteru trūkumu un izkaisītajām ticīgo kopienām. Tas nozīmē,
ka Euharistijas svinībās viņi var piedalīties tikai reizi mēnesī, un, varbūt, pat
vēl retāk. Viena no Baznīcas prioritātēm ir pastorālais darbs ar ģimenēm. Ir jāpalīdz
ticīgajiem atklāt Euharistijas nozīmi. Tā atver cilvēku sirdis solidaritātei.
Pret garīdznieku celibāta atcelšanu izteicās Sidnejas arhibīskaps kardināls Georgs
Pells. Viņš uzskata, ka Sinodei ir arī skaidri jānosaka kritēriji par liturģijas svinēšanu,
īpaši svētdienās, bez priestera līdzdalības. Baznīcai nepieciešama katehēze par Euharistijas
nozīmi un priesteru darbības lomu.
Neparastu liecību par ticības mocekļiem sniedza Banja Lukas bīskaps Franjo Komarica.
Pēdējā kara laikā Bosnijā, kas notika deviņdesmito gadu vidū, katoļu lielākā daļa
atstāja valsti, daudzi vēl nav atgriezušies. Banja Lukas diecēzē divas trešdaļas kristiešu
zaudēja dzīvību. Bīskaps Komarica nosauca savu diecēzi par „Krustā sisto Baznīcu”.
Viņš pauda cerību, ka tik daudzu kristiešu izlietās asinis veicinās mieru valstī.
Par kristiešu situāciju Turcijā runāja bīskaps Luidži Padovese. Tarsā, kurā piedzima
apustulis Pāvils, kristieši ir tikai trīs garīgās māsas, kuras uzņem svētceļniekus.
Lai varētu svinēt Euharistiju vienīgajā baznīcā, kas daļēji pārveidota par muzeju,
katru reizi jālūdz vietējās valdības atļauja. Līdzīga situācija ir arī Antiohijā.
Uz kristīgās ticības trīs aspektiem norādīja bīskaps Hils Kabaši no Albānijas. Tā
pamatojas ne tikai uz liturģijas svinēšanu un kalpošanu, bet arī uz moceklību. Piemērs
ir albāņu ticīgie, kuri gadiem ilgi bija pakļauti diskriminācijai, vajāšanām, spīdzināšanai
un nāvei. Bīskaps Kabaši atgādināja, ka ne tik sen veikto vajāšanu lieciniece ir Vloras
ostā esošā Dievmātes statuja, kurā priesteri glabāja konsekrētās hostijas.
Par antropoloģisko krīzi runāja Kvebekas arhibīskaps. Kardināls Marks Kvelets skaidroja,
ka krīzes pamatā ir ģimenes un laulāto attiecību nestabilitāte. Atbildi uz to ir jāmeklē
Euharistijā, kas ir vienības avots. Viens no kultūras evanģelizācijas veidiem ir ģimeņu
piedalīšanās Svētajās Misēs.
Apustuliskā krēsla īpašumu administrācijas vadītājs kardināls Atilio Nikora norādīja
uz aizvien retāk praktizēto Svētās Mises ziedojumu vākšanu un Euharistijas svinēšanu
par mirušajiem. Pasvītroja, ka ziedojums ir ne tikai garīga izpausme, bet arī konkrēta
piedalīšanās Euharistijā. Tā veicina solidaritātes garu. Taču šajā jautājumā ir nepieciešama
laba formācija, lai ticīgie nedomātu, ka tā ir tīri komerciāla darbība. Kardināls
atgādināja, ka ticīgo ziedojumi palīdz Baznīcai veikt karitatīvo darbu.
Bīskapu Sinodes sesijā uzstājās arī auditori. Brālis Alvaro Rodrigezs Ečeveria no
Kostarikas uzsvēra, ka Baznīcas uzdevums ir palīdzēt jauniešiem atrast pazaudēto cerību
un vadīt tos pie Kristus. Par jauniešu lomu Baznīcā runāja arī Filipīnu pilnvarotā
vēstniece pie Svētā Krēsla. Henrietta Tambuntings de Villa atzina, ka ticības un ģimenes
krīze skar arī šo Āzijas valsti. Norādīja uz Baznīcas pastorālā darba ar ģimenēm svarīgo
nozīmi.