10. oktobra pēcpusdienā Vatikānā norisinājās Bīskapu Sinodes 12 sesija. Tajā uzstājās
13 referenti. Uzrunu galvenais temats bija Euharistijas svinēšana. Savu liecību sniedza
Ugandas, Paragvajas, Kubas, Itālijas, Francijas, Indijas un citu valstu bīskapi. Viņi
runāja par ticību un ar to saistītām problēmām. Neraugoties uz grūtībām un domstarpībām,
pasaule priecājās par dzīvo maizi, kas stiprina cilvēku miesu un dvēseli. Tur, kur
ticība ir vāja, cilvēks sāk meklēt citus dievekļus. Benektīniešu abats Pantaloni uzsvēra,
ka kristietības ‘proprium’ ir miesas augšāmcelšanās, ko sludina Euharistija. Svinēt
Euharistiju nozīmē sludināt un darīt dzīvu augšāmcelšanās Evaņģēliju. Ja cilvēkiem
tas netiek piedāvāts, zūd interese par Euharistiju.
Holandiešu bīskaps Burgstedens skaidroja, ka cilvēku aktīva piedalīšanās Svētajā Misē
nav atkarīga tikai no liturģiskās celebrācijas skaistuma. Atklāt un pieņemt Euharistijas
noslēpumu palīdzēs labi sagatavota katehēze. Ir nepieciešams ar cieņu svinēt Euharistiju.
Tas tiek pieprasīts gan no priesteriem, gan ticīgās tautas. Ne mazāk svarīgi ir ievērot,
tā saukto, euharistisko gavēni. Portugāliešu bīskaps Kleto runāja par valstī pastāvošo
problēmu. Priesteru trūkuma dēļ aizvien biežāk liturģiju vada diakoni un pat laji.
Tas viss rada nopietnas bažas. Sinodes laikā vairāki referenti runāja arī par sektu
straujo izplatīšanos, to negatīvo ietekmi uz kristiešu formāciju, un svētdienas kā
Kunga dienas svinēšanas nozīmi.