Par svētīgu pasludināts Minsteres arhibīskaps fon Gālens

Altāru godā paaugstināts Minsteres arhibīskaps kardināls Klements Augusts fon Gālens. Beatifikācijas svinības, kas notika svētā Pētera bazilikā, vadīja Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekts kardināls Saraiva Martins. Tajās piedalījās vairāki tūkstoši svētceļnieku no dažādām Eiropas valstīm, īpaši daudz no Vācijas.

Kardināls Martins atgādināja, ka Santa Maria dell`Anima baznīcā, kas tiek uzskatīta par vācu nacionālo sanktuāriju Romā, atrodas pāvesta Hadriana VI kaps. Uz sarkofāga ir saglabājusies epitāfija „Neatkarīgi no laika, kurā cilvēks dzīvo, viņa tikumu vērtība nemazinās”. Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekts skaidroja, ka Klements Augusts fon Gālens dzīvoja laika posmā, kas bija grūts gan katoliskajai Baznīcai, gan visai vācu tautai.

Minsteres diecēze patiesi lepojas ar savu drosmīgo ganu, kas asi nosodīja ideoloģijas radīto ļaunumu un netaisnību, kas nostājās pret nacistu radīto nāves plānu. Savu uzskatu un drosmes dēļ viņš ieguva iesauku „Minsteres lauva”.

Jaunais svētīgais dzimis 1878. gada 16. martā Dinklāges pilī Lejassaksijā. Viņš bija vienpadsmitais no trīspadsmit bērniem grāfa Ferdinanda Heriberta un Elizabetes fon Gālenu ģimenē. 1897. gadā, pabeidzis vidusskolu, Klements Augusts kopā ar brāli Franci uzsāka literatūras, vēstures un filozofijas studijas Frīburgas universitātē Šveicē.

1904. gadā Minsteres katedrālē Klements Augusts fon Gālens saņēma priestera svētības. Pastorālo darbu viņš sāka Minsterē. Divus gadus vēlāk jauno garīdznieku nosūtīja uz Berlīni. Pec 23 gadiem Baznīcas vadība fon Gālenam lika atgriezties Minsterē, uzticot svētā Lamberta draudzes prāvesta pienākumus.

Dramatiskajā 1933. gadā, kad valdības vēlēšanās Vācijā uzvarēja nacionālsociālisti, Klements Augusts fon Gālens tika nominēts par Minsteres arhibīskapu. Kopš tā laika bīskaps kļuva par nesaudzīgu un nelokāmu nacionālsociālisma pretinieku. Viņa drosmīgie raksti, uzrunas un sprediķi, kuros tika asi nosodīti nacistu veiktie pārkāpumi, guva lielu atsauksmi tautas vidū. Klements Augusts bezbailīgi vērsās pret tā laika pieaugošo agresiju pret reliģiskajām kopienām un dažu ārstu praktizēto eitanāziju. Šai sakarā bīskapa fon Gālena teiktās uzrunas ieguva visas pasaules atzinību. Lai mazinātu bīskapa radīto rezonansi, 1941. gada 3. augustā Hitlers izdeva pavēli pārtraukt eitanāzijas praktizēšanu valstī.

1945. gada 23. decembrī pāvests Pijs XII Klementam Augustam piešķīra kardināla titulu. Konsekrācijas svinības notika nākamā gada 21. februārī Vatikānā. Minsterē viņa godam tika sarīkotas lielas svinības. Taču pēc nedēļas, 1946. gada 22. martā, pienāca ziņa par kardināla Klementa Augusta fon Gālena pēkšņo nāvi.

„Bīskaps Klements Augusts fon Gālens bija viens no Baznīcas opozīcijas pārstāvjiem. Ja jautājam, no kurienes viņš smēlās drosmi publiski nosodīt nacistu rīcību, nedrīkstam aizmirst, ka svētīgā Klementa Augusta personību veidoja trīs faktori: ģimene, ticība un politika. No tiem viņš smēla garīgo spēku publiski iznīdēt ļaunumu” – homīlijā teica kardināls Saraiva Martins.

„Klements Augusts nāk no ģimenes ar senām un bagātām tradīcijām. Tā kalpoja Baznīcai un aktīvi piedalījās sabiedriskās dzīves norisēs. Viņa tēvs interesējās par politiku, bet māte rūpējās par ģimenes vienību. Nākamajam svētīgajam, kā arī viņa brāļiem un māsām tas dāvāja stingru dzīves pārliecību.

Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekts norādīja uz kardināla fon Gālena 1941. gadā teiktajām trīs slavenajām uzrunām, kurās viņš demaskēja nacistu ideoloģiju un cilvēka noniecināšanu. Nosodīja klosteru slēgšanu un konsekrēto personu arestēšanu. Stingri nostājās pret to cilvēku, kuri pēc režīma domām nebija cienīgi dzīvot, tas ir, garīgi slimu personu deportāciju un iznīcināšanu. Bīskapa drosme un viņa asie vārdi kavēja nacistu palaistās nāves mašīnas ritmisko gaitu” – teica kardināls Saraiva Martins.

„Visi esam pateicīgi, īpaši mēs, vācieši, par to, ka Dievs mums deva tik lielu ticības liecinieku, kas vēstures tumšajos laikos nesa Patiesības gaismu un parādīja pretošanās tirānijai ceļu”, - teica pāvests Benedikts XVI. Ar beatifikācijas svinību dalībniekiem viņš tikās Svētās Mises noslēgumā. Pāvests ieradās bazilikā, lai pagodinātu jaunā svetīgā relikvijas, apsveiktu ticīgos un dotu savu apustuslisko svētību.

sk