Benedikts XVI tikās ar dzīvu „mocekli”

Trešdien, 21. septembrī, svētā Pētera laukumā Benedikts XVI vadīja vispārējo audienci. Tajā piedalījās 26 tūkstoši svētceļnieku no dažādām pasaules valstīm. Dalībnieku vidū bija arī 77 gadus vecais Škoderas diecēzes bīskaps Zefs Simoni no Albānijas. Viņš ieradās kopā ar savu brāli, priesteri. Bīskaps skaidroja visiem, ka dodas uz Romu, lai redzētu “Pēteri – klinti”.

Pirms komunisma vajāšanām Albānijā bija apmēram 200 priesteru. Vairāk nekā 70 tika apcietināti. Astoņi priesteri gāja bojā cietumā, neizturot nežēlīgo spīdzināšanu. Četrus priesterus nošāva bez tiesas sprieduma un 19 nomira smagā darba nometnēs. Bīskaps Simoni ir arī rakstnieks. Viņš ir viens no nedaudzajiem, kas izdzīvoja. „Divpadsmit gadus pavadīju Spakas nometnē. To varam salīdzināt ar Mauthauzenas koncentrācijas nomentni. Tā atradās netālu no ogļraktuvēm, kuros ieslodzītie bija spiesti veikt smagu un bīstamu darbu. Daudzi nomira no bada, smagā darba...”

Ieslodzījuma laikā, nevarēdams rakstīt, Simoni centās paturēt atmiņā ne tikai savus darbus, bet arī visu, ko redzēja un dzirdēja. Albāņu bīskaps atceras: „Ieslodzītie tika pakļauti elektrošokam, bija spiesti basām kājām iet pa sakarsētām metāla plāksnēm vai stāvēt ledus aukstā ūdenī. Viņu mutēs tika iebērta sāls, vai arī nācās norīt nervu sistēmu ārdošas zāles”, - stāsta bīskaps Simoni.

„Atceros, ka jezuītu tēvs Gjons Karma tika apbedīts dzīvs. Franciskāņu tēvam Frano Kiri tika piesiets līķis... daudzi tika pakārti, daudziem nocirstas galvas, daudzi noslīcināti purvā”. „Dievs man palīdzēja izdzīvot, palikt uzticīgam Baznīcai un priestera sūtībai” – ar saviļņojumu stāsta bīskaps. 1993. gada 25. aprīlī, savas pastorālās vizītes Albānijā ietvarā, pāvests Jānis Pāvils II monsinjoru Simoni konsekrēja par bīskapu.

sk